Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītībai ir gana svarīga loma, tomēr tā nav izšķirošs faktors, lai gūtu panākumus profesionālajā dzīvē, liecina "DnB Nord Latvija barometrs".
Iedzīvotājiem lūdza novērtēt, kas, viņuprāt, ir nozīmīgākie faktori, ko darba devējs ņem vērā, izlemjot, kuru no pretendentiem pieņemt darbā. Pētījums liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji par būtiskāko faktoru uzskatījuši darba pieredzi attiecīgajā jomā (64%). Uzskatu, ka viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir izglītība, pauda aptuveni puse aptaujāto (49%).
Aptuveni divas piektdaļas respondentu minēja arī tādus faktorus kā iemaņas, prasmes (43%) un vecums (40%). Savukārt tādi faktori kā personiskās īpašības (14%), izskats (12%), krievu valodas prasme (11%) un dzimums (10%) minēti salīdzinoši retāk.
Runājot par izglītības lomu panākumu gūšanā darba tirgū, 24% aptaujāto teikuši, ka izglītība ir visnozīmīgākais faktors, lai gūtu panākumus darba dzīvē. Tiesa, lielākā daļa iedzīvotāju jeb 58% uzskata, ka izglītībai gan ir svarīga loma, bet tas nav izšķirošais faktors, savukārt 13% aptaujāto pauda viedokli ‒ lai gūtu panākumus darba dzīvē, izglītībai nav svarīga loma.
Raksturojot savu personīgo pieredzi saistībā ar izglītības lomu viņu darba dzīvē, 61% aptaujāto atzina, ka izglītība ir viņiem palīdzējusi, devusi priekšrocības darba tirgū. Visbiežāk aptaujātie teikuši, ka viņiem darba dzīvē palīdzējušas iegūtās zināšanas (37%). Vairāk nekā piektdaļa arī sacīja, ka priekšrocības devis iegūtais diploms (27%) un mācību laikā iegūtie sakari (21%). Salīdzinoši reti (4%) par faktoru, kas palīdzētu darba dzīvē, uzskatīts apmeklētās izglītības iestādes prestižs. Savukārt 28% iedzīvotāju atzina, ka iegūtā izglītība viņiem darba tirgū nav palīdzējusi (28%).
Savukārt uz jautājumu, ko būtu gatavi darīt, lai iegūtu labāku darbu vai paaugstinājumu, Latvijas iedzīvotāji darbspējas vecumā izglītību minēja salīdzinoši bieži: 20% aptaujāto minēja, ka būtu gatavi ieguldīt naudu un laiku mācībās. Tikpat bieži ‒ 20% gadījumu ‒ norādīts arī uz gatavību mainīt dzīvesvietu. Savukārt to, ka būtu gatavi atrast citu darbu savā specialitātē, profesijā (17%) vai specialitāti/profesiju mainīt (13%) aptaujātie atzīmēja nedaudz retāk. Vienlaikus 16% aptaujāto norādīja, ka nebūtu gatavi ne uz ko no minētā, un 20% aptaujāto respondentu darbspējīgā vecumā teica, ka viņi neplāno meklēt labāku darbu vai darbu vispār.
Pētījumā aptaujāts 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, aptauja veikta no 10. līdz 22.jūnijam.