Saeima otrajā lasījumā atbalsta augstskolu pārvaldības reformu
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu.
Debatēs opozīcijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) pauda nostāju, ka šie grozījumi atbalstīti bez lēmuma par Augstākās izglītības padomes jauno statusu, tāpēc Zaļo un zemnieku savienības frakcija balsojumā atturēsies.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) pauda gandarījumu par paveikto darbu, uzsverot, ka komisija ir paveikusi milzīgu darbu, un, viņaprāt, tas ir paraugs, kā komisijai jāstrādā.
Politiķa skatījumā, sēdēs tika uzklausītas visas puses - opozīcija, koalīcija, sociālie partneri un nozare, lai kopīgi atrastu labāko risinājumu. "Komisija spēra milzīgu soli uz priekšu, lai Latvijas universitātes noliktu uz Eiropas kartes un mēs varētu ar tādu pat lepnumu kā lietuvieši vai igauņi runāt par savām augstskolām," atzīmēja politiķis, piebilstot, ka pirmais solis ir sperts.
Savukārt Vucāns debatēs atzīmēja, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo likumprojektu ir uzrakstījusi no jauna, piebilstot, ka sākotnēji komisijā bija ilgas diskusijas, vai tai vispār likumprojektu jāskata vai jāatdod atpakaļ valdībai. Tāpat viņš piebilda, ka gatavošanās otrajam lasījumam prasīja vairāk par pusgadu.
Vucāns skaidroja, ka pozitīvi vērtējams tas, ka liela daļa jautājumu ir izdiskutēta ar nozari, ir identificēti jautājumi, kur pusēm atšķiras skatījumi, taču tas ļāva uzzināt kā katrs domā. Vienlaikus Vucāns teica, ka paliek jautājumus, vai šis process bija to resursu vērts.
Kopumā parlamentārieši divās dienās izskatīja 374 priekšlikumus.
Lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm un augstskolās ieviešamajām padomēm.
Debates studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēs sāka deputāts Viktors Valainis (ZZS), uzsverot, ka, viņaprāt, šāds kritērijs ir nepamatots, piebilstot, ka tas vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes.
Valaiņa ieskatā, iedzīvotāji ir pelnījuši, lai viņiem tuvumā būtu universitātes. "Sākotnēji bija administratīvi teritoriālā reforma, tad nāca budžeta samazinājums pašvaldībām, kas tiešākajā veidā skāra reģionus, kā rezultātā valdībai bija jāizstrādā atbalsta programmas, un tagad vēl ieviešot stulbu kritēriju par 4000 studentiem tiek atņemts universitāšu statuss," teica politiķis.
Turpretī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzsvēra, ka neviens automātiski statusu neatņem. Pēc viņa paustā, likumprojekts paredz, ka 4000 studējošo skaita kritēriju augstākās izglītības institūcijai jāsasniedz trīs gadu laikā.
Viņaprāt, jebkurai augstskolai trīs gadu laika ir iespēja šo kritēriju izpildīt, konsultējoties vai apvienojoties ar citām augstskolām, kā arī piesaistot ārvalstu studentus. Znotiņš piebilda, ka izstrādātie kritēriji zinātnes universitātēm ir vērsti uz izglītības kvalitāti.
Savukārt debatējos par augstskolās ieviešamajām padomēm, deputāte Evija Papule norādīja, ka noteiktā redakcija paredz, ka padomes sastāvā nekāda ietekme nav studentu padomei, tomēr, viņasprāt, par augstskolai nepieciešamo studenti ir tiesīgi runāt, jo uz viņiem attieksies viss, ko lems padome.
Papule skaidroja, ka komisijā bija diskusijas par šo, un Saeimas Izglītības komisijas sēdē, skatot šos grozījumus, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) esot piekritis, ka debates par šo varētu turpināties.
Deputāte minēja, ka studenti lūdz veto tiesības, ja tiek pieņems kāds nepieņemams lēmums, vai vismaz studentu pašpāraldei būtu jāpiešķir konsultatīvas tiesības.
Znotiņš teica, ka IZM sākotnējā piedāvājumā padomēs ietilpa arī studenti, tāpēc viņš piedāvāja atgriezties pie ministrijas piedāvājuma, skatot likumprojektu trešajā lasījumā.
Komentējot iepriekš izskanējušo, Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka studentu tiesības ir nostiprinātas augstskolas Senātā un Satversmes sapulcē. Tāpat viņš nepiekrita izskanējušam viedoklim par augstskolu autonomijas zudumu, sakot, ka šie grozījumi būtiski palielina augstskolas autonomiju.
Vēl viņš skaidroja, ka padome nav ārējs, bet iekšējs institūts, un tajā būs gan augstskolu, gan sabiedrības pārstāvji, kam jāuzlabo augstskolu darbu.
Šajā lasījumā deputāti vēl nelēma par Augstākās izglītības padomi (AIP) un koledžām, jo, kā otrdien skaidroja Ašeradens, AIP likvidāciju komisija pašlaik nav atbalstījusi, uzdodot IZM līdz augusta beigām sagatavot jaunu regulējumu. Savukārt koledžu regulējuma pārcelšanu uz Profesionālās izglītības likumu, komisija konceptuāli atbalstīja, uzdodot IZM līdz augusta beigām iesniegt attiecīgos grozījumus Augstskolu likumā, kā arī pārejas noteikumos ar koledžu darbību saistītos likumprojektos.
Tomēr neskatoties uz to, ka grozījumi par AIP faktiski otrajā lasījumā netika skatīti, savus viedokļus par šo jautājumu pauda Vucāns un deputāte Marija Golubeva (AP).
Vucāna ieskatā, AIP daudz atbildīgākai un ar plašākām pilnvarām. Viņš skaidroja, ka padomei būtu jānosaka noteicošais vārds budžeta vietu sadalē, par ko nozares ministram būtu jādod gala vārds, ne tieši IZM.
Golubeva minēja, ka "Attīsībai/Par!" ieskatā AIP nākotnē jānodrošina kompetenci, politisko neatkarību un stratēģisko redzējumu visā augstākās izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, deputātes ieskatā, AIP jāatrodas augsta līmeņa ekspertiem, kurus virza vairākas institūcijas, piemēram, Saeima, Ministru kabinets, Rektoru padome un, iespējams, arī Latvijas Studentu apvienība.
Vienlaikus izvirzītos ekspertus, partiju apvienības ieskatā, būtu jāapstiprina parlamentā. Tomēr Vucāns iebilda iecerei, ka padomes locekļus varētu virzīt Saeimas deputāti. Viņaprāt, būtu jāpiedāvā kādu citu locekļu virzītāju, iespējams, Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Savukārt politiķis Ilmārs Dūrītis (AP) pauda nožēlu, ka komisija otrajā lasījumā nepieķērās šim jautājumam pēc būtības un jau šajā lasījumā nepiedāvāja izmaiņas attiecībā uz AIP.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.