Likumprojektā par Augstskolu likuma grozījumiem izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) vietām ir gatava piekāpties nozares piedāvātajiem priekšlikumiem.
Ministre piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atklāja, ka uzreiz ir gatava piekāpties trīs konceptuālos jautājumos - tam, ka augstskolas pašas apstiprina savu Satversmi, ka augstskola pieņem galējo lēmumu par padomes apstiprināšanu un, ka komisija, kas atlasa rektoram nepieciešamos kritērijus, var tikt veidota ar augstskolu starpniecību.
Vienlaikus Šuplinska skaidroja, ka iemesli kāpēc šo reformu "jāforsē" ir tas, ka padomju ieviešanai augstskolās paredzēti līdzekļi 4,6 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības fondiem, tomēr struktūrfondu periods beidzas un Covid-19 situācija prasa līdzekļus pārbīdīt uz citiem mērķiem.
Otrs iemesls šīs reformas steigai esot apsvērums, ka Rīgas Tehniskajai universitātei šobrīd ir aktuālas rektora vēlēšanas, kuras ir iepauzētas, lai sagaidītu "jauno sistēmu". Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas, lai rektors tiktu ievēlēts pēc jaunizstrādātās metodes un kritērijiem, atklāja Šuplinska.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka jaunnedēļ komisijā turpināsies diskusijas, kad būs gaidāmas sociālo partneru viedoklis, kā arī deputātu debates par likumprojetu.
Ašeradens vēlētos, lai likumprojekts virzās uz 2.lasījumu, un tiktu noteikts "pieklājīgs" priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai visas puses varētu iesniegt savus atzinumus. Pēc atzinumu apjoma izvērtēšanas varētu prognozēt tālāko likumprojekta virzības raitumu.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņam ir svarīgi panākt vienošanos gan ar IZM, gan ar nozari, un politiķis uzskata, ka pusēm izdosies "izairēties cauri". "Vajadzība pēc pārmaiņām ir nobriedusi, un tā ir milzīga," pauda Ašeradens.
Jau ziņots, ka likumprojektu Saeimas komisijā turpinās skatīt nākamotrdien, 9.jūnijā, plkst.10.