Augstskolām grūtības nokomplektēt studentu grupas pedagoģijā
Divpadsmit Latvijas augstskolās noslēgusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Statistika rāda, ka pedagoģijas programmas arī šogad nav tās pieprasītākās. Diemžēl reformas izglītībā nav radījušas lielāku interesi par šo jomu, un daudzviet ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolas gan cer, ka tās vismaz daļēji tiks aizpildītas līdz 1. septembrim.
Latvijas Universitātē (LU), kas ir lielākais spēlētājs (it īpaši pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas) pedagoģijas nozarē, lielākie robi ir fizikas un matemātikas studiju programmās: pirmajā no 60 budžeta vietām bija aizpildītas 43 (10. jūlija pēcpusdienas dati), otrajā no 30 - 26. Arī pērn situācija bija līdzīga.
Iespējams, ka lielāka interese parādīsies tuvāk jaunā mācību gada sākumam.
Būs papildu uzņemšana
Lielāka interese ir par bioloģiju - akadēmiskā programma jau laikus bija piesaistījusi gan budžeta, gan maksas studētgribētājus (kopumā 80). Tas pats sakāms par ķīmiju - tajā jau šobrīd grupa ir pilna (70 vietas), taču dabaszinātņu un IT skolotāja programmā gan vēl piedāvā 6 budžeta vietas. LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis ir pārliecināts, ka satraukumam nav pamata - «viss normāli pildās». Parasti pēdējā dienā līdz pat vēlam vakaram ir liels uzrāviens, turklāt būs jau vēl papildu uzņemšana. Lai gan parasti LU izdodas nokomplektēt grupas, iespējams, ka būs tādas, kur kāda budžeta vieta tiks iedalīta citur. Tas, ka pedagoģijā nav milzīgi cipari, nav nekas neparasts. Īstas receptes, kā mainīt situāciju, viņam neesot. Taču tīri subjektīvi viņš uzskata, ka pie vainas ir skolotāja profesijas prestiža sagraušana. Skolēnu visatļautība un pedagogu garais pienākumu saraksts jauniešus nemudina studēt pedagoģiju.
Kas notiek LU filiālēs?
Šobrīd daudz tukšumu ir bijušajās RPIVA, bet tagad - LU filiālēs. Tikai Cēsu, Tukuma un Kuldīgas pusē redzama lielāka rosība. J. Saulītis norāda, ka struktūrvienības kopējā uzņemšanā piedalās pirmo reizi, tāpēc esot grūti objektīvi vērtēt, kāpēc ir tāda aina. Iespējams, ka lielāka interese parādīsies tuvāk jaunā mācību gada sākumam. LU Alūksnes filiāles, kur šobrīd nav neviena pieteikuma, direktore Anita Pētersone apliecina, ka tā tas patiešām līdz šim bijis, proti, agrāk par jūlija beigām vai augusta sākumu iesniegumi neienāk. Tomēr jau tagad daudzi esot zvanījuši un arī nākuši uz biroju, lai noskaidrotu par iespēju mācīties. Viņa to varot pierādīt ar skaitļiem, kas esot fiksēti «ķēķa grāmatā» - kopumā ir 46 potenciālie studētgribētāji. Tas nekādā ziņā neesot skaidrojams ar izmaiņām cenrādī, tas palicis tāds pats. Tiesa, iestājmaksa ir augusi teju dubultā: iepriekš tā bija 18 eiro, tagad - 30 eiro.
Ne visi uzsāk darbu skolā
Arī Daugavpils universitāte (DU) piedāvā virkni pedagoģijas programmu. Patlaban tajās ar pirmo prioritāti (salīdzinot ar pērno gadu) vērojams studētgribētāju kritums - mīnus 56, skaidro DU mārketinga direktors Jānis Kudiņš. Taču viņš prognozē, ka tas saruks līdz mīnus 20. Vispopulārākā šajā blokā jau izsenis ir programma, kas gatavo sporta skolotājus. Tas gan nenozīmē, ka tās beidzēji visi aiziet uz skolām, lielākoties tie ir sportisti, kas grib strādāt par treneriem. Taču ķīmija, matemātika un fizika viņiem esot jau mūžīgā klasika, jo tajās parasti nav vairāk par trim studentiem katrā. Viņi lielākoties tiek pieslēgti citām eksaktajām programmām, kur daļa mācību priekšmetu ir kopēji, bet pārējos māca individuāli. Nereti daži atgriežas no akadēmiskā gada, un tad «grupa» kļūst lielāka. Diemžēl ne prioritāšu izvirzīšana, ne palielinātais budžeta vietu skaits dabaszinātņu un matemātikas skolotāju «lauciņā» pozitīvas vēsmas nav nesuši, un arī viņam nav receptes, kā to mainīt, atzīst J. Kudiņš.