Robežsardzes pretdronu iekārtas, visticamāk, nevarētu stāties pretī "Shahed" tipa droniem

© depositphotos.com

Valsts robežsardzes (VRS) rīcībā esošās pretdronu iekārtas, visticamāk, nebūtu varējušas stāties pretī Krievijas "Shahed" tipa dronam, kas septembra sākumā ielidoja Latvijas gaisa telpā un nokrita ap 100 kilometrus no robežas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš skaidroja, ka robežsardze primāri cenšas novērst civilo, nevis militāro apdraudējumu. No politiķa teiktā noprotams, ka kontrabandisti un nelegālie robežšķērsotāji primāri izmanto cita tipa bezpilota lidaparātus.

"Es nevaru teikt, ka 100% nevarētu [neitralizēt "Shahed" tipa dronu]. Šī iekārta, protams, ir jauna un nav vēl izmēģināta, bet manā uztverē, zinot ātrumu un augstumu, visticamāk... Mēs primāri skatāmies tiešām uz tādu civilo apdraudējumu, nevis militāro," skaidroja iekšlietu ministrs.

Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.

LETA jau ziņoja, ka šogad 15 VRS struktūrvienības tika aprīkotas ar iekārtām, kas ļauj noteikt bezpilota lidaparātu parādīšanos un pārņemt tos savā kontrolē, 1 672 341 eiro vērtībā.

Pateicoties ES līdzfinansējumam, VRS tuvākajā nākotnē tiks piegādātas arī citas pretdronu sistēmas un iekārtas personas atrašanās vietas noteikšanai.

Robežsardze jau vairākus gadus aktīvi strādā pie pretdronu spēju stiprināšanas un 2023.gadā sāka projektu, kas tostarp tika vērsts uz robežsardzes kontroles un reaģēšanas spēju uz Latvijas ārējās robežas - esošo un potenciālo drošības apdraudējumu un provokāciju ātrai un tūlītējai novēršanai - palielināšanu.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.