Šogad augstskolām piešķirtais valsts finansējums ļaus nodrošināt 2188 budžeta vietas pedagoģijas studijās, kas ir par 920 vietām vairāk nekā 2023.gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā otrdien skatīja jautājumu par skolotāju sagatavošanu darbam skolās.
Lielākais budžetu vietu skaits šogad plānots Latvijas Universitātē - 1080. Tāpat piešķirts finansējums 881 studiju vietas finansēšanai nepilna laika studijās. Topošajiem pirmsskolas pedagogiem, kas studē nepilna laika studijās, budžeta vietas IZM neplāno piešķirt.
Saeimas deputāti interesējās, kā tiek pieņemts lēmums par valsts budžeta vietu sadalījumu. Sēdē izskanēja aicinājums atgriezties pie diskusijas par to, ka IZM un pašvaldības vienotos, kuru jomu pedagogu sagatavošanai būtu jānovirza finansējums, nevis "vienkārši izšaut pulveri gaisā".
Tam nepiekrita IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece. Viņa uzskata, ka ir jāievēro līdzsvars starp studējošo piesaisti un nepieciešamo skolotāju skaitu.
"Kad dzirdu par valsts pasūtījumu, man rodas priekšstats, ka tie cilvēciņi ir paklausīgi zaldātiņi, kuriem mēs pavēlēsim. [..] Tā tas dzīvē vairs nestrādā. Nav vairs ne Padomju Savienība, ne kolhoza laiki, kad varam runāt par tādu plānveida ekonomiku un veidot politiku," izteicās Laipniece. Viņa pauda, ka skolotāju trūkums ir kompleksa problēma, un to nevar atrisināt, tikai prognozējot, cik studējošo absolvēs pedagoģijas studijas.
Līdz 2026.gada nogalei pilotprojekta veidā tiks ieviests augstskolu institucionālās finansēšanas modelis. Tas ļaus augstskolām pašām noteikt studiju vietu skaitu un to finansēšanas principus. IZM slēgs līgumu ar augstskolu par nepieciešamo speciālistu skaitu.
Izglītības zinātnes šobrīd veido 6% no studējošo kopskaita. Pēdējo desmit gadu laikā IZM novērojusi stabilu studējošo plūsmu. Pērn bijusi pozitīva pieauguma tendence.
Vairāk izglītības nozarē nodarbināti ir nepilna laika programmās studējošie - vidēji 74% studējošie strādā izglītības iestādēs paralēli studijām. Savukārt pilna laika studijas un darbu skolā apvieno vidēji 56% studējošie. Saeimas deputāti pauda bažas, ka tādā veidā tiek "dzēsts ugunsgrēks" nozarē, un pedagogu ataudze nav gaidāma. Apakškomisijā izskanēja, ka ataudzes atjaunošanai trūkst 25% pedagogu.
Gada sākumā pedagoģisko personālu veidojušas 46 340 personas. No tām 7992 ieguva diplomu pedagoģijā no 2018. līdz 2023.gadam.
2022.gadā lielākā daļa jeb 82,4% tematiskās jomas "Izglītība" absolventu izvēlējušies turpināt darbu izglītības nozarē. Šo absolventu īpatsvars kopš 2018.gada nav būtiski mainījies. Absolventi arī strādā valsts vai pašvaldību pārvaldē, veselības aprūpes un sociālas labklājības nozarē un citās.
Citu nozaru speciālistu iesaiste nodarbinātībā izglītības jomā ir mazāka. IZM to skaidro ar pārējo nozaru darba tirgus uzbūvi, tai skaitā dažādajām atalgojuma iespējām.
Kopš 2020.gada janvāra tiek īstenots skolotāju izglītības projekts "Mācītspēks". Četru gadu laikā skolotāja kvalifikāciju ieguvuši 227 projekta dalībnieki.
Projekta dalībnieki galvenokārt skolā māca valodas, matemātiku, sociālās un pilsoniskās jomas, dabaszinību mācību priekšmetus. 69% dalībnieku strādā izglītības iestādēs ārpus Rīgas.
