Šodien daudzus jauniešus nodarbina jautājums par to, kur meklēt savu otro pusīti. Devos pie cilvēkiem, kuriem tādas ir, un atbilde skanēja vienkārši: „Skolā!”
„Ballītē piegāju pie viņas klāt, sāku dejot un jau pēc stundas kaislīgi sūcāmies,” tā par attiecību sākšanos ar paralēlās klases skolnieci Ingu stāsta 10. klases skolēns Juris. Viņi abi mācās Rīgas 49. vidusskolā, tikai Juris mācās matemātikas klasē, bet Inga – humanitārajā. „Jau pašā sākumā Ingu ievēroju, diezgan ilgi domāju, kā viņai iepatikties. Draugs, kurš mācās ar Ingu vienā klasē uzaicināja gan mani, gan Ingu uz savu dzimšanas dienas ballīti, un tā viss sākās,” stāsta Juris. Inga iepriekš mācījās Jūrmalā, un šis viņai ir pirmais mācību gads jaunajā skolā. „Neko tādu nebiju gaidījusi. Ja esi jauniņais skolā, tas tev dod daudz jaunu iespēju, tikai jābūt aktīvam,” par skolas dzīvi ļoti lielu apmierinātību pauda Inga. ”Tevi neviens nepazīst, tu vari būt kāds vēlies. Aktīvi jāiesaistās ārpusskolas dzīvē, jāiet kopā ar klasesbiedriem uz pasākumiem un tieši tur var viegli ar kādu salaist,” par savu pieredzi stāsta Inga. No viņu stāstītā var secināt, ka skolā jābūt aktīvam, jāiesaistās pasākumos un vienkārši jāuzvedas dabiski. Viņai pilnībā piekrita Juris: „Galvenais justies brīvi, netēlot tādu, kāds neesi. Ja gribi skolā dabūt draudzeni, tad jāiesaistās ar klasesbiedriem visur, kur var darīt kaut ko interesantu. Var iepazīties ar klasesbiedru draugiem un ja nebūsi malā sēdētājs, tad meiteni tev nebūs grūti dabūt.”
Par savu mīlestību labprāt pastāstīja Rīgas 45. vidusskolas 9. klases skolēns Reinis: „Nezinu, kaut kā tā sanāca. Bija divu dienu ekskursija, visu nakti sēdējām pie ugunskura, un tur arī viss notika.” Reinis ar savu draudzeni, klasesbiedreni Kristīni ir jau pazīstams no 1. klases, bet pa īstam viņu iepazinis tikai tagad. „Reinis agrāk man bija labs draugs, nekad nebiju domājusi, ka viņš būs mans džeks. Dzīve ir neprognozējama,” tā izsakās Kristīne. „Toreiz, kad ar Reini viss sākās, likās, ka esmu vienīgā, kura ir brīva. Laikam jau mīlestība atnāk nemanot,” uzskata Kristīne. Jautāts, par to, kurā brīdī uzrodas mīlestība, Reinis atbildēja: „Mīlestība pati uzrodas. Pirms tās ekskursijas vispār par to nedomāju. Man liekas, ka viņa visu laiku ir blakus, tikai varbūt viņa ir jāmāk saskatīt.” Inga piemetināja, ka meitenes visātrāk pamana aktīvākos: „Jā, tā ir, jo ar tādiem, kas sēž malā un ar nevienu nerunā nemaz negribas iepazīties.” No abu stāstītā var saprast, ka nav nepieciešams aktīvi meklēt savu otro pusīti, tā uzradīsies pati. „Visam savs laiks,” piebilda Reinis.
Kā trešos es intervēju divus jauniešus, kuri divpadsmit gadus mācījās vienā klasē un divus gadus pēc skolas beigšanas apprecējās. „Skolā bijām tikai draugi, pēc izlaiduma domāju, ka ar Lieni satikšos tikai salidojumos, bet beigās viss izvērtās savādāk,” atmiņās gremdējās datorspeciālists Matīss. Par savu attiecību sākumu viņi sauc pirmo skolas salidojumu, kurā abi visu vakaru pavadīja viens otra sabiedrībā. „Ar to viss sākās. Pēc salidojuma viens par otru interesējāmies, sākām satikties un jau piecus gadus esam precējušies, ir dēls. Tiešām laiks baigi ātri skrien,” par savu kopdzīvi stāsta Matīsa sieva Liene. „Matīss vienmēr licies interesants, viņam vienmēr ir savs viedoklis, nepakļaujas bara spiedienam,” par mīļoto turpināja Liene. „Liene ir tik pozitīvs un dzīvespriecīgs cilvēks, visu laiku kopš viņu pazīstu, es viņu apbrīnoju,” izteicās Matīss. „Grūti pateikt, kā atrast savu mīļo cilvēku, katram tas droši vien ir savādāk,” Matīss turpināja. „Nezinu, vai nākotni var paredzēt. Visam jānotiek dabiski un nepiespiesti. Es ticu tam, ka katram ir savs īstais un vienīgais, varbūt vienīgi pašam jābūt atvērtam jauniem izaicinājumiem,” aktīvi klāstīja Liene.
No manu intervēto cilvēku teiktā var secināt, ka mīlestība pašam nekur nav jāmeklē. Varu ieteikt jauniešiem tā vietā, lai uztrauktos par to, ka nav mīļotā cilvēka, pilnveidot sevi. Iesaku katram nodarbināt sevi ar lietām, kas katru interesē un tieši nodarbošanās padara cilvēku atšķirīgu no citiem. No jauniešu stāstītā var saprast, ka, lai tiktu pamanīti, cilvēkiem jābūt aktīviem un jāpiedalās pasākumos un aktivitātēs. „Jo vairāk tu kaut kur iesaisties, jo par spilgtāku personību tu kļūsti. Un jo spilgtāka personība tu esi, jo tevi vieglāk pamanīs cilvēki. Un varbūt starp tiem cilvēkiem būs tava īstā mīlestība,” pamācoši pabeidza Matīss.
Atliek novēlēt katram savu otro pusīti, baudīt dzīvi un saskatīt visas iespējas, ko dzīve sniedz. Mums katram ir dots bezgalīgi daudz un viss, ko varam, ir jāizmanto. Novēlu visiem piepildīt savus sapņus un atcerēties – sapni līdz realitātei šķir tikai viens solis.