Lats – naudas vienība, kura īstenam latvietim paliks vienīgā, visvērtīgākā un nekādas ēras, dolāri vai rubļi to nespēs aizstāt. Tomēr, cik ļoti mēs uzticamies mūsu labklājības kalējam?
Cik vērtīgs tas ir mūsu acīs, un kas ir tās pamat lietas, kuru dēļ esam gatavi samazināt maciņa saturu līdz neizbēgamam tukšumam? Vai lata vērtība visiem it atšķirīga, vai tomēr vadlīnijas ir tuvu viena otrai? Lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem, veicu nelielu aptauju apkārt esošo cilvēku vidū, vēlējos atrast kopīgo cilvēku attieksmē pret naudu.
Kopīgu lietu tiešām ir. Atbildot uz jautājumu, kā jūs tērētu uzdāvinātu vienu latu, lielākā daļa cilvēku atbildēja, ka iztērētu to ikdienišķi, lai piepildītu vēderu – nopirktu ko garšīgu, kādu kūciņu, maizīti vai gardu augļu sulu. Daļai šo cilvēku lats joprojām asociējas ar galveno izdzīvošanas avotu gadsimtiem ilgi – maizi. Ne viens vien respondents atbildēja, ka lats esot vērtīgs, „jo var nopirkt maizi.” Tomēr jau šeit radās domstarpības par to, cik vērts ir viens lats – viens uzskatīja, ka tā vērtība ir pietiekami augsta, jo par to var nopirkt klaipu maizes un vēl pienu, respektīvi, paēst, toties cits uzskatīja, ka lata vērtība nav augsta, jo neko pārāk nozīmīgu iegādāties nevarot. Visticamāk, ka šie spriedumi ir atkarīgi no cilvēka materiālā stāvokļa, kas ir cieši saistīts ar uzskatiem par apkārt esošo un tā vērtību. Interesanti, ka tikai viens no aptaujātajiem cilvēkiem šo latu vēlējies nodot labdarībai, uzsverot, ka: ”Manuprāt, viņiem katrs lats ir svarīgs, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.” Tas liecina par to, ka šajos krīzes laikos, lai arī cilvēki varbūt ir palikuši atvērtāki un tuvāki, tomēr no iegūtas naudas tie nevēlas šķirties, kaut arī saprot, ka citiem cilvēkiem tā noderētu vairāk.
Apmēram puse aptaujas dalībnieku latu nevis tērētu, bet liktu to lietā kā starta kapitālu, lai sakrātu kādai lielākai lietai, ko iegādāties. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem lats nešķiet vērtīgs, tā ir tikai neliela daļa no tās summas, kas uzskatāma par ievērojamu.
Personīgi es uzskatu, ka lata vērtība ir augsta. Tas manā apziņā ir iezīmējies kā stūrakmens visam, ko vēlos iesākt. Ne velti mums ir veikali „Viss par 1Ls”, tātad tur ir milzum daudz lietu, kas cilvēkam dzīvē var noderēt, samaksājot vienu, šo nieka sudraboto monētu. Cilvēki bieži pārvērtē savas materiālās robežas, tās pārkāpjot un radot sev nevēlamas problēmas – ņemot kredītus, aizņēmumus no draugiem. Tāpēc mums jāsāk apzināties un saprast naudas vērtību, kas smagi notrulināta „treknajos” gados pērkot visu, kas „gadījās pa kājām”. Tagad mēs redzam sekas.
Veicot šo pētījumu, ļoti nemanāmi, bet pamatīgi iezīmējas latvieša psiholoģiskais portrets attiecībā uz naudu: latvietis ar naudu rīkojas pavirši, īsti nesaprot tās vērtību vai nevēlas iedziļināties šādos jautājumos, un nauda tiek tērētā īslaicīga labuma gūšanai – nav runas par ieguldījumu kādos projektos, kas ļautu naudai pelnīt naudu.
Diezgan droši, ka šos paradums nebūs iespējams mainīt īsā laika sprīdī, jo tie iesakņojušies gadsimtiem ilgi.