Pedagogi Seili ministres amatā nesaredz

Izglītības un zinātnes nozari kopš 1990. gada vadījuši 17 ministru, un nu ir skaidrs, ka nākamajā gadā būs jau astoņpadsmitais. Visticamāk, pašreizējā ministre Mārīte Seile tā nebūs. Un viņas vārdu šajā jomā strādājošie arī nenosauc kā vēlamāko pretendenti. Patiesībā – vairākums aptaujāto nevienu tādu no pašreizējo politiķu vidus nosaukt nevar.

Nozares arodbiedrība jau paudusi savu attieksmi pret M. Seili. Tikusi pat apsvērta iespēja pieprasīt viņas demisiju, taču – līdz ar valdības krišanu tas «atkritis pats no sevis». Katrā ziņā – neierodoties uz 9. decembra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdi, viņa parādījusi savu attieksmi pret šajā jomā strādājošajiem, Neatkarīgajai norādīja Rīgas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Ligita Semjonova, uzsverot, ka ar pēdējiem saviem izteikumiem, piemēram, ka viņa nesaprotot, kāpēc pedagogi streiko, M. Seile esot savu uzticības kredītu izsmēlusi. Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Ilze Kalniņa domā, ka tieši pēdējās algu modeļa korekcijas liecinājušas, ka beidzot pedagogi sadzirdēti. Tāpēc varbūt būtu labi, ja šo darbu varētu turpināt esošā ministre, lai algu reforma neiestrēgtu uz ilgu laiku. Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte, redzot, kas notiek, atzīst, ka nespējot pat neko pateikt – ne labu, ne sliktu. Ne tikai M. Seilei, arī citiem ministriem nav izdevies izglītības jomu pacelt un parādīt pozitīvā gaismā.

Ko gribētu redzēt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšgalā? Uz to skan dažādas atbildes. Tā LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga minējusi, ka vislabāk šīs jomas vadītāja lomā redzētu šābrīža ekonomikas ministri Danu ReiznieciOzolu. I. Kalniņa kā cilvēku, kas sapratis izglītības procesus, nosauc eksministri Tatjanu Koķi, bet L. Semjonova – Inu Druvieti. Savukārt D. Eglīte teic, ka viņai esot pat tāda ideja – ielikt ministra krēslā vienu gruntīgu skolas direktoru, kas ar savu darbu pierādījis, ka ir spēcīgs gan izglītības, gan saimnieciskajā jomā. Viņa domājot, ka sliktāk kā tagad noteikti nebūtu, ja ne labāk. Katrā ziņā nozarē strādājošie akcentēja, ka gribētos beidzot šajā krēslā redzēt tādu cilvēku, kas nav iepriekš «pazemojoši izteicies par pedagogiem un nav noniecinājis mūsu darbu». Būtu vēlams, lai pretendents uz šo amatu zinātu nozari nevis šaurā, bet plašākā līmenī – arī augstāko izglītību un zinātni. Tāpat svarīgi būtu, lai tiktu ievērota pēctecība un jaunais ministrs «nesāktu izgudrot riteni no jauna».