Bulduru dārzkopības skola ceļā uz jaunu pavasari

Bulduru dārzkopības vidusskolai nu jau mēnesi ir pilntiesīga direktore – līdzšinējā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vadītāja Anta Sparinska. Viņa atzīst, ka šobrīd nākas darboties uz visiem gaņģiem – gan pie dokumentiem, kas paredz skolas pāriešanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldībā, gan sakārtojot visu plašo saimniecību, gan gatavojoties Dārznieku dienām 21. maijā un absolventu salidojumam 4. jūnijā.

Jaunas programmas

Apstaigājot ziedošās dobes pie skolas, direktore atzīst: ja pērnvasar Bulduru skolas attīstības biedrība nebūtu sākusi sist trauksmes bungas par šeit notiekošo un pulcinājusi ap sevi nozares ļaudis, mudinot tos dārzkopības nozari ņemt savās rokās un panākt skolas restartu, tad neesot zināms, vai viņa maz šeit tā staigātu. Taču šobrīd gan neesot ne mazāko šaubu, ka Latvijā ir vajadzīga šāda izglītības iestāde un tā te būs arī turpmāk, uzsver A. Sparinska, kas savulaik pati beigusi šo skolu. Plāni un sapņi viņai esot lieli. Viens no tiem - izveidot šeit starptautisku dārzkopības skolu. Ja Repinā pie Peipusa ezera var mācīties 1000 audzēkņu, kam patīk dārzkopība, tad kāpēc Latvijā to nevar? Bet - lai tā notiktu, vispirms jāpaplašina piedāvājuma klāsts. Drīzumā tiks licencētas divas jaunas programmas, kurās jau šovasar tiks uzņemti audzēkņi - dārzkopības tehniķa un ainavu tehniķa specialitātēs. Aprīlī jau sākušies tālmācības kursi floristikā, augļkopībā un apstādījumu veidošanā. Rudenī kursu klāsts papildināsies.

Smags mantojums

Tāpat jāsakārto arī plašā saimniecība. Diemžēl gadiem ilgusi bezdarbība ir atstājusi uz to visai smagas sekas. «Patiesībā te nevis gadu nav bijis direktora, bet ilgstoši un mērķtiecīgi strādāts, lai šīs skolas nebūtu. Tāpēc teju jebkurā darbības segmentā atklājas kādi robi un problēmas. Faktiski nav ļauts strādāt tiem, kas to ir gribējuši, sakot - pagaidiet, pagaidiet, mēs te papīrus paskatīsimies, un tad kaut kad,» ar rūgtumu balstī teic direktore, piebilstot, ka negriboties par to visu runāt. Labāk saspļaujot saujās un ķeroties darbiem klāt. Tuvākais lielais pasākums būšot 21. maijā - Dārznieku dienas, kad sanāks kopā profesionāļi, «lai parādītu, ka dārzkopība rullē», tāpēc esot laipni aicināti 9. un 12. klašu skolēni, ģimenes ar bērniem, kā arī visi interesenti, lai paši savām acīm par to pārliecinātos, pasmaida A. Sparinska.

LLU pakļautībā

Cerams, ka labu atspērienu skolai došot arī sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Šobrīd likumprojekts ir saskaņošanā, kas noteikšot to, ka «no Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnes skola pāriet Zemkopības ministrijas LLU pakļautībā». Šis process esot vēl pašā sākumā un, visticamāk, noslēgsies 2017. gada 1. janvārī. Taču jau tagad tiekot strādāts kopā ar augstskolu pie programmām, un tajā pašā 21. maijā tiks parakstīts sadarbības līgums ar LLU. Ko tas dos? «Tas pirmām kārtām nozīmēs programmu nepārtrauktību. Ja pašreiz šeit skolā var iegūt trešo profesionālo kvalifikācijas līmeni un universitātē - piekto, tad rodas jautājums - kur ir ceturtais? Tāpēc jāstrādā pie tā, lai tiktu nodrošināts arī trūkstošais posms. Tas ļaus Bulduru skolas beidzējiem diezgan garantēti iekļūt LLU budžeta grupās,» skaidro A. Sparinska. Tāpat sadarbība nozīmēšot - apmaiņu ar mācībspēkiem, papildu izglītošanās iespējas skolas pedagogiem. Arī zemes apsaimniekošamā tas paverot iespējas izmantot Lauku atbalsta dienesta piedāvātos resursus. Jo platības skolai ir lielas, taču vispirms jātiek galā, lai varētu ar tām rīkoties.

Kaltlumāja un siltumnīca

Vēl viens no neatliekamiem darbiem - jārod beidzot iespēja izīrēt tukšo mācību ēkas korpusu, kur savulaik darbojās starptautiskā skola. «Ēka ir milzīga, un to apsaimniekot ir grūti, taču liels pluss ir tas, ka nu ir sava katlumāja, līdz ar to klasēs un kopmītnēs beidzot vairs nav jāsalst. Tas ir arī krietni ekonomiskāk, līdz ar to izdevumi par apkuri nebūs tik astronomiski. Taču atkal - lūk, šī mājas daļa ir nosiltināta un logi jauni ielikti, bet - kas ir iekšpusē? Vecā, izdemolētā ēdnīca,» noplāta rokas direktore, norādot, ka visa saimniecība ir šāda, ielāpu tehnikā veidota. Daudzās profesionāli tehniskajās skolās ir ieguldīti miljonu miljoni, bet šajā skolā gadiem nopietnai attīstībai naudas ir trūcis. Ja nebūtu jaunās siltumnīcas, tad laikam rokas pavisam nolaistos, bet tā ir tāda, kādai jābūt modernai dārzkopības skolas stādu un puķu audzētavai. Protams, jāatzīmē, ka ar Eiropas Savienības atbalstu būvētā ēka ir mācību siltumnīca, līdz ar to tā ir paredzēta vispirms mācību procesa nodrošināšanai. Un te atkal esot sava pretruna - skolai nereti pārmetot, ka šī būve dārgi izmaksā uzturētājiem, taču aizmirst to, ka tā nav celta peļņai, bet mācībām.