Es piekrītu tam, ka skolotāju atalgojumam ir jābūt lielākam un slodzei sabalansētākai, bet es nepiekrītu veidam, kādā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) strādā pie šo prasību īstenošanas, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izglītības eksperte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
"Man tas izskatās pēc politiskām spēlēm," intervijā saka M. Seile
Viņasprāt, LIZDA savas prasības būtu formulē skaidri un precīzi, norādot, ko tieši vēlas panākt. Tā vietā LIZDA katru gadu rīkojas pēc viena un tā paša scenārija - atnāk pie konkrētā ministra ar ļoti vispārīgiem uzstādījumiem un tad pamazām audzē spriedzi un dinamiku, nepasakot precīzi, ko tieši tā vēlas. "Minēšu piemēru. Ja es kā neapmierināts darbinieks aizeju pie sava priekšnieka un saku, ka vēlos sabalansētāku darba slodzi, tad šajā sarunā mēs nonāksim pie kaut kā ļoti konkrēta. Proti, man ir jāpasaka, vai es vēlos strādāt četras dienas nedēļā vai es vēlos divas stundas pusdienlaiku. Jebkurā gadījumā manām prasībām par sabalansētāku darba slodzi ir jāizpaužas konkrētos priekšlikumos, par kuriem tad var diskutēt. Tāpat, man šķiet, arī LIZDA vajadzētu spēt pateikt ļoti konkrēti, ko tā vēlas. Preses konferencē pēc vienošanās panākšanas kopā ar [izglītības un zinātnes ministri Anitu] Muižnieces kundzi un premjerministru bija viena ļoti interesanta epizode. LIZDA vadītāja Inga Vanaga teica: mēs esam ļoti apmierināti, mēs sasniedzām visu, ko gribējām un vēl vairāk.
Tas ir pierādījums manipulējošajam veidam, kādā LIZDA strādā, un man tas nav pieņemami,
sacīja Seile.
Viņa atzina, ka arī skolotāju vidē ir ļoti dažādi viedokļi par LIZDA darbu. Liela daļa pedagogu tomēr LIZDA uztver kā organizāciju, kas grauj skolotāju prestižu. Rezumējot, es uzskatu, ka ir virkne pamatotu pedagogu prasību, kas ir jālobē valdībā, bet LIZDA vadības izraudzītās metodes nenes pietiekamus rezultātus un nenāk par labu skolotāju profesijas tēlam.