Lai izbēgtu no liekiem sarežģījumiem attiecībās ar ASV, Latvijas valsts varētu mēģināt Denisu Čalovski izdot pēc iespējas ātrāk, pirms vēl Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paspējusi pieņemt un izskatīt viņa lūgumu aizkavēt izdošanu ASV, aģentūrai LETA atzina Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Patlaban Latvijas valstij ir visas tiesības Čalovski nekavējoties izdot ASV, un tā šo iespēju varētu izmantot, jo gadījumā, ja ECT lemtu, ka Čalovska izdošana pārkāpj viņa tiesības, izdošana varētu aizkavēties un ASV ar šādu notikumu pavērsienu varētu būt neapmierināta, aģentūrai LETA skaidroja Vārpiņš.
Tā kā pieņemšanas laiks cietumā ir ierobežots un caurlaides iespējams pieteikt tikai līdz plkst.16, advokāti šodien ieslodzīto Čalovski nav varējuši apmeklēt. Advokātiem patlaban nav iespējas pārliecināties nedz par to, vai viņu klients par valdības lēmumu izdot viņu ASV ir informēts, nedz arī par to, vai tā dēvētais "Imantas hakeris" vispār vēl atrodas Latvijā.
"Ir bijuši gadījumi, kad advokāts nākamajā dienā ierodas ieslodzījuma vietā un uzzina, ka cilvēks vairs tur neatrodas," piebilda Vārpiņš. Cietuma darbiniekiem arī nav pienākuma advokātu informēt par šādiem jautājumiem.
Rīt, 7.augustā, Čalovski nekavējoties apmeklēs advokāte Ivonna Bulgakova.
Tikmēr Čalovska advokāti patlaban intensīvi strādā, lai sagatavotu pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT), lūdzot izdot pagaidu noregulējumu, proti, apturētu jaunieša izdošanu ASV. Daudz laika aizņem dokumenta tulkošana.
Vārpiņš norādīja, ka 24 stundas ir pats ātrākais termiņš, kādā ECT šo lūgumu varētu izskatīt. Kaut arī citas lietas tiek skatītas gadiem, ECT uz šāda veida iesniegumiem reaģējot ļoti ātri un lēmums varētu tikt pieņemts pāris diennakšu laikā.
Kā ziņots, advokāts pēc valdības lēmuma izdot Čalovski ASV pauda neizpratni, kāpēc viņam nav atļauts piedalīties šī jautājuma izskatīšanā un ir uzklausīta tikai viena puse. Savukārt Čalovska pārstāvjiem nav bijusi iespēja aizstāvēties. "Šajā valstī par neko vairs nav jābrīnās," viņš noteica.
Izdošana ir pats galējais risinājums, ja paši vairs netiek galā, norādīja Vārpiņš. Tāpēc viņš joprojām uzskata, ka Čalovski būtu jātiesā Latvijā, nevis ASV.
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce aģentūrai LETA sacīja, ka, ja advokāts vērsīsies Strasbūras tiesā, tad ECT skatīs lūgumu par pagaidu aizsardzības pasākumiem. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neparedz termiņus, kādos tiesai būtu jāpieņem lēmums. "Tas [laiks, kurā tiek pieņemts lēmums] ir ECT ieskatā," sacīja Līce. Teorētiski, ja ECT lemtu par pagaidu aizsardzības pasākumiem, tad lēmums tiktu paziņots valdībai un tas būtu jāpilda.
Jau ziņots, ka valdība šodien nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.
Čalovska izdošana Latvijas politikas dienaskārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums vēl nav ticis pieņemts, jo izdošanas normatīvā bāze ir tikusi apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt valdošās koalīcijas starpā šajā jautājumā nevalda vienprātība - pret izdošanu iestājas Reformu partijas (RP) politiķi.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.