Iepriekš trīs reizes sodītais 1962.gadā dzimušais Latvijas nepilsonis Viktors Jeronovičs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) uzvarējis strīdu pret Latviju lietā par viņa tiesību pārkāpšanu attiecībā uz apstākļiem, kādos sūdzības iesniedzējs ticis konvojēts starp brīvības atņemšanas vietām, kā arī par to, ka viņš nav ticis konvojēts uz Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdi, kurā kasācijas kārtībā izskatīta viņa krimināllieta.
Kā uzzināja Ārlietu ministrijas Preses centrā, ECT šodien pasludināja spriedumu lietā "Jeronovičs pret Latviju", konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumu saistībā ar spīdzināšanas aizliegumu attiecībā uz apstākļiem, kādos sūdzības iesniedzējs tika vairākkārtīgi konvojēts starp brīvības atņemšanas vietām Latvijā. Tāpat tiesa konstatējusi konvencijas pārkāpumu saistībā ar tiesībām uz taisnu tiesu, jo sūdzības iesniedzējs 2002.gada sākumā netika konvojēts uz Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdi.
Iesniedzējs lūdza ECT piešķirt viņam taisnīgu atlīdzību 7000 eiro (4919 latu) apmērā kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kā arī 235 latus par tiesāšanās izdevumiem. Tiesa iesniedzējam piešķīra kompensāciju tikai par morālo kaitējumu 5000 eiro (3514 latu) apmērā.
Izvērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, Tiesa atzina iesniedzēja aprakstītos viņa konvojēšanas apstākļus un apstākļus brīvības atņemšanas vietās par necilvēcīgiem un cieņu pazemojošiem.
Tiesa atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējam bija tiesības piedalīties kasācijas instances tiesas sēdē, kas turklāt viņam bija īpaši jānodrošina, ja viņš to lūdza. Iesniedzējs no šīs tiesības nebija atteicies. Tieši pretēji - īsi pirms Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdes Jeronovičs bija lūdzis cietuma administrāciju nodrošināt viņam iespēju lietas izskatīšanā piedalīties. Pie tam iesniedzēju Senāta tiesas sēdē nepārstāvēja advokāts un viņa līdzapsūdzētajam bija nodrošināta iespēja piedalīties minētajā tiesas sēdē, teikts ECT spriedumā.
Trīs mēnešu laikā no šī sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kurā tiks lems par to, vai lieta skar būtiskus Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt, skaidro Ārlietu ministrijas Preses centrā.
Saskaņā ar lietas materiāliem Jeronovičs 1998.gada 25.aprīlī kopā ar līdzapsūdzēto A.V. iegāja kādā dzīvojamā namā, kur uzbruka tur dzīvojošajam P.M. Uzbrucēji piekāva P.M. un nolaupīja viņam piederošās mantas par kopējo vērtību 15 lati. Netālu no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas abus uzbrucējus aizturēja policija.
2000.gada 27.septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju un A.V. par vainīgiem laupīšanā, kas izdarīta atbildību pastiprinošos apstākļos, un piesprieda iesniedzējam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
2001.gada 4.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta noraidīja iesniedzēja apelācijas sūdzību.
2001.gada 28.decembrī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments pieņēma iesniedzēja kasācijas sūdzību un nozīmēja tiesas sēdi uz 2002.gada 15.janvāri, par ko iesniedzējs tika informēts. Tāpat iesniedzējs tika informēts par viņa tiesībām izteikt lūgumu piedalīties tiesas sēdē. Līdzapsūdzētais A.V. savu lūgumu tikt konvojētam uz tiesas sēdi izteica jau 2001.gada 7.decembrī, bet iesniedzējs savu lūgumu izteica tikai pirms tiesas sēdes 2002.gada 10.janvārī. Tādējādi iesniedzēja lūgums par piedalīšanos tiesas sēdē tika saņemts ar nokavēšanos un viņš netika konvojēts uz tiesas sēdi 2002.gada 15.janvārī, kurā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību.
Pēc notiesāšanas iesniedzējs vairākas reizes tika pārvietots ar speciālo dzelzceļa vagonu starp brīvības atņemšanas vietām - Daugavpils un Grīvas cietumiem -, kur viņš izcieta piespriesto sodu, uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietām. Vairumā gadījumu, transportēšana notika vēlās vakara stundās vai nakts laikā. Pirms transportēšanas iesniedzējs tika turēts cietuma kamerā, kas ir paredzēta notiesāto sagatavošanai konvojēšanai, bet nav paredzēta notiesāto pastāvīgai dzīvošanai.
Ierodoties Daugavpils cietumā, iesniedzējs tika ievietots pieņemšanas nodaļā, kas sastāvēja no septiņām īslaicīgās uzturēšanās telpām - sešas no tām bija vienvietīgas, aprīkotas tikai ar soliem, un viena bija daudzvietīga, tās platība bija 22,2 kvadrātmetri. Daudzvietīgā īslaicīgās uzturēšanās telpa bija aprīkota ar galdu, soliem, plauktu somām un ventilāciju. Sanitārais mezgls bija ierīkots ārpus šīm telpām, notiesāto izvešana no kamerām uz tualeti notika nepieciešamības gadījumā pēc pieprasījuma.
2005.gada decembrī pieņemšanas nodaļu pārvietoja uz cietuma pirmā korpusa pirmā stāva telpām, kuru stāvoklis bija atbilstošāks ieslodzīto uzturēšanas prasībām. Pieņemšanas nodaļas jaunās kameras bija aprīkotas ar galdu, soliem un gultām, kā arī tajā bija iekārtotas vietas ieslodzīto personisko mantu glabāšanai un sanitāro mezglu.
Savā pieteikumā ECT iesniedzējs sūdzējās par veidu, kādā notika viņa biežās transportēšanas starp brīvības atņemšanas vietām 2005.gadā, kuru rezultātā viņš nevarēja gulēt, par nepieņemamajiem apstākļiem Grīvas un Daugavpils cietumos, kā arī par faktu, ka viņš bija spiests ēst ārkārtīgi šaurā un netīrā telpā.
Tāpat Jeronovičs sūdzējās par to, ka viņam nebija iespējams personīgi ierasties Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdē, kas notika 2002.gada 15.janvārī.