Stingrajā režīmā būs jāpavada nākamie 11 gadi — tādu spriedumu Tallinas apgabaltiesa lēmusi KNAB aģentam Ralfam Milleram (pazīstams arī kā Ralfs Koppels, Vladimirs Milakovs un, iespējams, Vladimirs Belovs), kurš pirms gada mēģināja uzspridzināt kādu Tallinas uzņēmēju.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvais aģents notiesāts ne tikai par slepkavības un terorisma organizēšanu, bet arī par bumbu meistarošanu, nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu un liela apjoma narkotikām.
Organizēta teroristu banda
Noziedznieki bija vismaz trīs — bez paša R. Millera darbojās arī Sergejs Starijs (tam piespriesti septiņi gadi) un vēl kāds mazāk svarīgs līdzzinātājs (ticis cauri ar diviem gadiem). Organizētā grupā viņi vienojās par to, ka noslepkavos uzņēmēju Igoru Savenko. Šim nolūkam KNAB aģents savā Igaunijas dzīvesvietā izgatavoja spridzekli, kuru piestiprināja upura mašīnai pagājušā gada maijā, pa tumsu pielienot pie I. Savenko auto, kas pa nakti stāvēja Tartu ielas malā Tallinā. Par laimi, acīgi cilvēki pamanīja aizdomīgās darbības, tāpēc bumbu izdevās laikus neitralizēt. I. Savenko palika dzīvs.
Igaunijas Drošības policija (KAPO) nekavējoties uzsāka vainīgo meklēšanu, kas nebija vienkārši, jo organizētā noziedznieku grupa bija neliela un savstarpēji profesionāli konspirējusies. Tikai divus mēnešus vēlāk KAPO, izsekojot spridzekļa izcelsmei, pamazām izdevās nonākt uz pēdām R. Milleram — Koppelam. 30. jūlijā, veicot kratīšanu viņa Igaunijas dzīvesvietā, KAPO atrada sprāgstvielas rezerves, kā arī liela apjoma narkotikas pārdošanas nolūkiem.
KNAB aģentam draudēja pat mūža ieslodzījums. Lai to novērstu, viņš izvēlējies pilnībā atzīt savu vainu un sadarboties ar KAPO (vienīgi pastāvot uz to, ka lielais narkotiku blāķis viņam esot bijis vajadzīgs «personīgai lietošanai», kam tiesa nav noticējusi). KAPO pārstāvis atzina Neatkarīgajai, ka šī bijusi viena no viņu būtiskākajām atklātajām lietām pagājušajā gadā.
Kriminālas darbības Jūrmalā
Tagadējais notiesātais, toreiz dzīvodams ar Ralfa Koppela pasi, no nezināmas vietas ieradās Latvijā «trekno gadu» augstākajā punktā, kad apmetās Jūrmalā un kopā ar Larisu Sviridovu iesaistījās nekustamā īpašuma burbulī Jūrmalā. Vēl pirms tam Ralfs Koppels saucās Vladimirs Milakovs, bet dzimis, iespējams, ir kā Belovs. Tomēr klusā dzīve Jūrmalā nebija ilga: 2008. gada sākumā viņš tika aizturēts par to, ka ar lauzni bija mēģinājis nosist biznesa partneres dzīvesdraugu Aleksandru Rassohu. Tika uzsākts kriminālprocess, kas jau pēc dažiem mēnešiem nonāca no policijas prokuratūrā. R. Koppelam bija jāstājas tiesas priekšā tā paša gada beigās.
Lai izvairītos no tiesāšanas, Koppels vispirms apprecoties nomainīja uzvārdu uz Milleru un caur kādu paziņu vērsās pēc palīdzības lūgumiem KNAB. Lūgums palīdzēt tiesājamajam atrada dzirdīgas ausis KNAB operatīvo darbinieku Uģa Upenieka un Renāra Reinika personā, kuri Koppela — Millera labā izplānoja kukuļa došanas shēmu prokurorei Irinai Bogdanovai, kura līdz tam bija pazīstama ar savu labo reputāciju un izteikti augstajiem darba rezultativitātes rādītājiem. Aplūkojot lietā esošās apjomīgās sazvanes izdrukas, ir skaidri redzams: vispirms R. Koppels — Millers caur starpnieku sazinājās ar KNAB amatpersonām U. Upenieku un R. Reiniku, un tikai pēc tam, kad visi bija vienojušies par koordinētu kriminālu rīcību, meklēja iespēju piekļūt prokurorei.
2008. gada 16. oktobra vakarā tiesājamais parakstīja «raspisku» (tā jau iepriekš publicēta Neatkarīgajā), ka saņem no KNAB darbiniekiem 15 tūkstošus latu valsts naudas, kuru mēģināšot iedot kā kukuli. (Tā kā pats prokurorei piekļūt viņš nespēja, šim nolūkam R. Koppels — Millers bija kontaktējies ar pirmo pa rokai pagadījušos prokurores paziņu. Tas bija kāds mazais uzņēmējs Boriss Rjazanskis — tukumnieks, kurš jau kādu laiku dzīvoja Jūrmalā.)
Nozog 15 tūkstošus
Jau nākamajā dienā KNAB ar sava tipiskā masku šova palīdzību aizturēja B. Rjazanski un prokurori, lai drīz vien izlaistu. Tikmēr KNAB un R. Koppela — Millera darbību laikā valsts piešķirtie 15 tūkstoši latu, protams, tika nozagti un nav atgūti līdz pat šai dienai. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tiesājamais parakstījies par naudas saņemšanu no KNAB 16. oktobra vakarā, kamēr Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde naudu bija iezīmējusi tikai nākamajā dienā — 17. oktobrī. Protams, ne uz B. Rjazanska, ne prokurores rokām ekspertīze neatrada iezīmēšanai lietoto ķimikāliju pēdas.
Tāpat zināms, ka iezīmētā nauda jau trīs dienas vēlāk uzpeldēja tolaik vēl normāli strādājošajā Parex bankā — naudas nolaupītāji to bija kādā brīdī aiznesuši samainīt pret tīrām banknotēm. Procesa virzītāja Lienīte Šikore pieņēma rakstisku atzinumu, ka nauda nu jau jāuzskata par bankai piederošu, tā kā tās izņemšana radītu iztrūkumu Parex kasē, un pēc attīrīšanas no ķimikālijām naudu atdeva bankai. KNAB nav pat mēģinājis noskaidrot, kurš īsti nozadzis šos 15 tūkstošus un samainījis pret tīrām naudaszīmēm.
Klaji draud tiesnesei
Tikmēr tiesājamais, tobrīd jau ar pasi uz Millera vārda, juta KNAB atbalstu un nākamos divus gadus turpināja neierasties uz lietas izskatīšanu par uzbrukumu ar lauzni. Kad vairs nevarēja lietu novilcināt, R. Millers kādu dienu kopā ar sievu ieradās Jūrmalas tiesas telpās un sāka divatā klaigāt, izkliedzot dažādas frāzes krieviski, kurās apvainoja tiesnešus.
Par šo izgājienu tika ierosināts nu jau nākamais kriminālprocess — par draudēšanu tiesnešiem, taču savu mērķi viņš bija sasniedzis: tiesnese Solvita Glaudāne, tagad skaitīdamās cietusī no draudu izteikšanas, objektivitātes saglabāšanas dēļ sevi brīvprātīgi atstatīja no iepriekšējās lietas izskatīšanas. Pa to laiku R. Millers ar sievu klusībā pārcēlās uz Igauniju un ieturēja maksimāli noslēgtu dzīvesveidu. Līdz brīdim, kamēr KAPO viņu arestēja par slepkavības mēģinājumu organizētā grupā, spridzekļa izgatavošanu, sprāgstvielu un narkotiku glabāšanu.
«Piecelties! Tiesu nes!»
Pēdējās divas «upures» (tiesa gan, tikai pastarpinātas notikumu gaitas rezultātā un savu pašu kļūdu dēļ) ir bijušas divas Jūrmalas pilsētas tiesneses — bez minētās S. Glaudānes arī Biruta Horuna. Viņas nav pārsūdzējušas Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par savas amatalgas 20% samazinājumu uz vienu gadu, tātad no 1157 latiem uz Ls 925,60.
Pienākot kārtējam sēdes datumam, kad R. Koppels — Millers bija jātiesā Jūrmalā par uzbrukumu ar lauzni, tiesa konstatēja, ka no Igaunijas ir saņemts piedāvājums nodot lietu izskatīšanai Tallinā, jo tiesājamais šā kā tā atrodas kaimiņvalsts cietumā: aizvest lietas materiālus uz turieni un pārtulkot igauniski iznākšot lētāk nekā vairākkārtīgi konvojēt tiesājamo KNAB aģentu uz Latviju un atpakaļ. Ieraugot šo negaidīto piedāvājumu, tiesa tam nekavējoties arī piekritusi.
Viena no Koppela — Millera lietā iesaistītajām pusēm Neatkarīgajai pastāstīja, ka tiesneses šo negaidīti veiksmīgo pavērsienu nosvinējušas februāra beigās. Bet ar to neesot bijusi mierā tiesas priekšsēdētājas pienākumu pagaidu izpildītāja Svetlana Beļajeva, kura ieinteresēta noturēt savu pagaidu amatu arī turpmāk, tāpēc nav kavējusies rosināt disciplinārlietu. Interesanti, ka abu tiesnešu iedzeršanai nav redzēts nekāds faktisks pierādījums — vienīgi pāris personu izteikumi. Tiesneses pašas izvēlējušās vēl vairāk nebojāt tiesas prestižu un par šo starpgadījumu labāk paklusēt.
Vai notiesātais KNAB aģents iesniegs apelāciju, kļūs zināms šā mēneša laikā.