Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa saņēmusi civilprasību pret Latvijas valsti, kurā pensionāre pieprasa atlīdzināt viņai nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar kļūdaini izmeklēto, aplami celto un nesamērīgi ilgi – astoņus gadus – tiesāto kriminālapsūdzību.
Astoņus gadus pensionāre Natālija Ingla tika apsūdzēta un tiesāta par it kā vidēji smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu Dominikai Komarovai. Vairākus gadus N. Inglai bija piemērots drošības līdzeklis paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu jeb piemēroti būtiski pārvietošanās ierobežojumi, t. i., līdz brīdim, kamēr no Kriminālprocesa likuma šāds drošības līdzeklis tika izslēgts. Astoņus gadus N. Inglas radi, draugi, paziņas uz viņu raudzījušies kā uz kriminālnoziedznieci. Kas zina, kad vēl krimināllietā būtu pasludināts galīgais spriedums, ja pēc astoņiem gadiem valsts apsūdzības uzturētājs prokurors tiesai pēkšņi nebūtu atzinis, ka «apsūdzība nav apstiprinājusies», jo «cietušajai nav konstatēti miesas bojājumi». 2003. gada janvārī uzsāktais kriminālprocess tika izbeigts 2011. gada 28. februārī «sakarā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības».
2003. gada 3. aprīlī, pamatojoties uz D. Komarovas iesniegumu, Daugavpils policija pret N. Inglu uzsāka kriminālprocesu. D. Komarova iesniegumā policijai bija apgalvojusi, ka starp viņu un N. Inglu izraisījies konflikts, kurā N. Ingla it kā esot pagrūdusi D. Komarovu, kura pakrītot salauzusi roku. Tā paša gada maijā krimināllieta nosūtīta kriminālvajāšanai uz prokuratūru un pret N. Inglu tika celta apsūdzība par Krimināllikuma 126. panta 1. daļā (tīšs vidēja smaguma miesas bojājums) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, vienlaikus piemērojot drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. N. Inglas advokāte Daugavpils prokuratūras prokurorei Čerņavskai iesniedza pieteikumu par krimināllietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Aizstāves lūgumu prokurore noraidīja, un krimināllieta tika nosūtīta iztiesāšanai Daugavpils pilsētas tiesai. No 2003. gada oktobra līdz 2009. gada 19. februārim krimināllietu tiesāja 20 tiesas sēdēs.
Daugavpils pilsētas tiesa N. Inglu atzina par vainīgu šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un, pamatojoties uz Krimināllikuma 59. pantu, kurš noteiktos apstākļos paredz atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas, atbrīvoja no soda. Tomēr pensionāre uzskatīja, ka gods ir dārgāks par netaisno apsūdzību un nepamatoto tiesas spriedumu un iesniedza apelācijas sūdzību.
Pēc tās izskatīšanas Latgales apgabaltiesa, konstatējot Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, notiesājošo spriedumu atcēla un krimināllietu nodeva atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Daugavpils pilsētas tiesai. Tā atkātoti tika skatīta septiņās sēdēs, līdz 2011. gada 26. janvārī prokurors Dzintars Zaikovskis (kurš piedalījās arī dažās tiesas sēdēs Daugavpils pilsētas tiesā, kad lietu iztiesāja pirmo reizi) paziņoja, ka atsakās no apsūdzības.
Astoņu gadu laikā 27 tiesas sēdēs atklājās jebkuru tiesisku valsti apkaunojoši kriminālprocesuālie pārkāpumi.
Kā izriet no N. Inglas tiesai iesniegtās civilprasības, pret viņu celtā kriminālapsūdzība bijusi pamatota tikai un vienīgi ar vienas personas, kura uzdota par cietušo, apgalvojumiem un pretrunīgiem ekspertu atzinumiem. Pateicoties N. Inglas un viņas aizstāvja valsts nozīmētā advokāta Vjačeslava Naumova neatlaidīgajai uzstājībai, tiesa uzaicinājusi liecināt pirmstiesas izmeklēšanā ekspertīzi veikušo ekspertu Vladimiru Savonu. Tiesā noskaidrojies, ka izmeklētāju pieaicinātais eksperts sniedzis atzinumu par rentgenoloģijas dabas jautājumiem, nebūdams speciālists šajā jomā. «Ja izmeklēšanas iestādes un prokuratūra jau sākotnēji būtu ekspertīzes veikšanu uzticējuši speciālistam, nebūtu nepieciešams astoņus gadus ilgs laiks, lai konstatētu, ka manai saukšanai pie kriminālatbildības nav nekāda tiesiska pamata,» civilprasībā pret valsti norāda N. Ingla. Nākamā būtiskā nejēdzība, viņasprāt, ir nesamērīgs kriminālietas iztiesāšanas ilgums. «Lietas iztiesāšanas laikā «cietusī» nomira, sakarā ar ko man nav iespējams pieprasīt no viņas atvainošanos un atlīdzinājumu par man nodarītajām ciešanām, tāpat nav iespējams viņu saukt pie likumā noteiktās atbildības par nepatiesa iesnieguma iesniegšanu nolūkā uzsākt kriminālprocesu. Ja lietas iztiesāšana būtu notikusi saprātīgā termiņā un lieta jau no paša sākuma būtu bijusi izmeklēta un iztiesāta objektīvi, šāda iespēja man būtu bijusi,» civilprasībā pret valsti uzsver N. Ingla.
Pensionāre, kura patlaban mēnesī saņem 158,14 latu lielu pensiju, par astoņu gadu laikā nodarītajām ciešanām, pazemojumiem un sagandēto veselību prasa valstij samaksāt 20 000 latu jeb 2500 latu par katru gadu, kad viņa tika nepamatoti apsūdzēta. «Ir grūti naudas izteiksmē novērtēt manas ciešanas astoņu gadu garumā un sabojāto veselību, tomēr uzskatu, ka valsts ir atbildīga par savu amatpersonu rīcību, atbildīga par to, lai izziņas iestādes, prokuratūra un tiesa ievērotu likumu, par to, lai krimināllietas tiktu iztiesātas sapratīgos termiņos, par to, lai tiktu ievērotas katras personas tiesības uz taisnīgu tiesu,» dokumentā pamato N. Ingla.