Administratīvā apgabaltiesa šodien noraidīja informācijas tehnoloģiju speciālista Ilmāra Poikāna lūgumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu prasībā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no šī gada 1.aprīļa.
Apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa aģentūrai LETA norādīja, ka šis lēmums 14 dienu laikā ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā.
Pieteicēji, tostarp Poikāns, lūdz atcelt SPRK 2013.gada 20.februāra lēmumu "Par obligātā iepirkuma komponentēm un elektroenerģijas tirdzniecības vidējo tarifu saistītajiem lietotājiem no 2013.gada 1.aprīļa'' daļā, kā arī uzdot SPRK atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu, ņemot vērā tiesas nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus. Tiesai arī lūgts piemērot lietā pagaidu aizsardzību līdz galējā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, ko tad arī šodien skatīs.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, pieteikumā par pagaidu noregulējumu tika lūgts apturēt SPRK lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu. Tāpat pieteikumā lūgts SPRK veikt pārrēķinu attiecībā uz OIK, kas arī būtu jāveic 30 dienu laikā kopš tiesas lēmuma.
Kopumā apgabaltiesā tika saņemti četri pieteikumi: no Poikāna, Alda Pauliņa, kokapstrādes uzņēmuma AS "Saldus mežrūpniecība", kā arī SIA "Strelēcija". Visi pieteikumi tika pieņemti, un ierosinātas lietas. Pauliņa lietu pēc būtības apgabaltiesa skatīs tikai nākamā gada 27.februārī, savukārt Poikāna prasību 2014.gada 20.martā. Arī "Strelēcijas" prasību skatīs 2014.gada 27.februārī, bet "Saldus mežrūpniecība" lieta nozīmēta uz nākamā gada 17.martu.
Kā ziņots, fizisko un juridisko personu pieteikumos tiesai tika norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu dēļ vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem pērn nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljonu latu apmērā, kas rada ietekmi uz šī gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.
Tāpat prasības pieteikumos tiek skaidrots, ka SPRK nav konstatējusi, ka AS "Latvenergo" 2012.gadā nepamatoti izmaksājusi 15 636 274 latus četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW: SIA "Juglas jauda", AS "Rīgas siltums'' un "Latvenergo'' Rīgas TEC-1 un TEC-2.
Šī summa minētajiem ražotājiem izmaksāta kā jaudas komponente mēnešos, kuros ražotāji publiskajam elektroenerģijas tirgotājam "Latvenergo" nav pārdevuši elektroenerģiju. Saskaņā ar piemērojamiem Ministru kabineta noteikumiem enerģijas ražotāji ir tiesīgi saņemt obligātā iepirkuma enerģijas un jaudas komponentes tikai tajos mēnešos, kuros tie ir faktiski pārdevuši elektrību "Latvenergo".
"Elektroenerģijas galalietotājiem ir ar likumu noteikts pienākums segt publiskajam tirgotājam tikai tā reālos un pamatotos izdevumus, kas saistīti ar obligātā iepirkuma īstenošanu. Taču tiem nav pienākums segt publiskā tirgotāja pieļautās kļūdas vai citu iemeslu dēļ nepamatoti veiktas izmaksas jebkuram elektroenerģijas ražotājam," norādīja zvērināta advokāte Dace Cīrule.
"Prettiesiski izmaksātā jaudas komponente ir ceturtā daļa no kopējās summas, ko šie četri uzņēmumi pērn saņēmuši OIK ietvaros virs tirgus cenas, bet šī atšķirība no šī gada 1.aprīļa būs jāsedz elektroenerģijas galalietotājiem. Tādēļ SPRK ar steigu ir jāpārrēķina obligātā iepirkuma komponentes šim gadam, lai nepieļautu situāciju, kurā patērētājiem ir bez tiesiska pamatojuma jāmaksā par SPRK kļūdām," piebilda Bērtaitis.
Pēc pieteicēju domām, nepietiekami izvērtējot "Latvenergo" iesniegtos aprēķinus un dokumentus, SPRK nav izpildījusi savu funkciju nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju interešu aizstāvību, kā to paredz likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem''.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere, uzņēmuma ieskatā, šis ir kārtējais nekompetentais prasījums, kas "ačgārnā gaismā parāda gan obligātā enerģijas iepirkuma realizāciju, gan tā ietekmi uz maksājumiem par elektroenerģiju", jo prasības iesniedzēji, iespējams, nav līdz galam iepazinušies un izvērtējuši spēkā esošos normatīvos dokumentus, kas nosaka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām virs 4 MW.
"Latvenergo" jaudas maksājumus ir veicis pamatoti un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredz, ka obligāto iepirkumu no koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW īsteno pēc divdaļīgiem iepirkumu tarifiem - atsevišķi maksa par enerģiju un atsevišķi maksa par jaudu.
Šo noteikumu 52.2.punkts paredz, ka jaudas komponenti nosaka kā gada maksājumu par katru koģenerācijas stacijā uzstādīto MW, bet maksājumu veic reizi mēnesī, dalot gada maksājumu 12 daļās. Arī tad, ja elektroenerģijas iepirkums konkrētajā mēnesī nav noticis, jaudas maksājuma viena divpadsmitdaļa tiek veikta. "Latvenergo" maksājumus veic atbilstoši minētajiem noteikumiem.
Bidere piebilda, ka gadījumā, ja lielo koģenerācijas staciju devums elektroenerģijas ražošanā būtu aizstāts ar biomasas spēkstacijām, tad atbilstoši noteiktajam subsīdiju lielumam sabiedrībai obligātā iepirkuma maksājuma veidā nāktos piemaksāt vēl ap 70 miljoniem latu un OIK sasniegtu nepilnus trīs santīmus par vienu kilovatstundu.