Pirmā profesionālā latviešu zobārste Late (Šarlote) Veibele (pēc laulībām Jakovļeva) dzimusi 1877. gada 20. novembrī. Tieši 100 gadus vēlāk laikraksts «Rīgas Balss» šim notikumam veltīja nelielu ziņu. Tajā īsumā pārstāstīti Lates Veibeles dzīves fakti un informēts, ka Medicīnas vēstures muzejā skatāma viņai veltīta izstāde. Šarlotei Veibelei bijusi saistība ar dzejnieku Raini, tolaik – juristu un laikraksta «Dienas Lapa» redaktoru Jāni Pliekšānu.
Izstādē tolaik izstādītie dokumenti tagad aplūkojami virtuālajā enciklopēdijā «100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē». Šarlote Veibele piedzima Elejas pagastā kurpnieka un veļas mazgātājas ģimenē. Mācījusies Jelgavas meiteņu ģimnāzijā no 1893. gada, par ko liecina atestāts jau minētajā virtuālajā enciklopēdijā. Late dibinājusi skolnieču pulciņu «Austra», aizrāvusies ar progresīvām idejām.
Kad Late bija četrus gadus veca, nomira viņas tēvs. Māte palika ar pieciem bērniem - nekāda dižā iztikšana visiem nebija. Tāpēc vēlāk Late iztiku pelnījusi ar tulkojumiem no franču, vācu un krievu valodas laikrakstam «Dienas Lapa», rakstījusi recenzijas teātru izrādēm, sadarbojusies ar Raini, kurš devis darbu jaunajai, apņēmīgajai sievietei, kurai nācās pelnīt naudu savām studijām un dzīvošanai. Medicīnas zinātņu kandidāts Arnis Vīksna žurnālā «Veselība» 1974. gadā raksta: «Sākumā Rainis visus tulkojumus it rūpīgi pārbaudījis, vēlāk, redzēdams, ka valoda raita un labskanīga, manuskriptus tūlīt sūtījis uz tipogrāfiju. Late Veibele «Dienas Lapā» sāka recenzēt arī teātru izrādes. «Jaunās strāvas» laikā viņa iepazinās un tikās ar Pēteri Stučku un citiem jaunstrāvniekiem. (..) 1897. gadā (..) Late Veibele nokļuva žandarmērijas redzes lokā. Viņas dzīvokli un pie mātes notika vairākas kratīšanas.» Tomēr trūka pierādījumu, lai izglītoto un sabiedriski aktīvo sievieti arestētu.
No 1898. gada ar pārtraukumu (atkal jau naudas trūkums!) viņa mācījās Petrogradas zobārstu skolā, ko beidza 1901. gadā, gala eksāmenu nokārtojot Kara medicīnas akadēmijā. Tolaik tā bija pieņemts. Viņas apņēmība izglītoties, turklāt mācīties medicīnu, tika gan uzslavēta, gan novērtēta kā grūts ceļš - Late Veibele nebija augusi pārtikušā ģimenē, turklāt bija sieviete. Tajā laikā sieviete, ja viņa bija kādā nozarē pirmā, netika sagaidīta ar atplestām rokām. Mācoties par zobārsti, Late pelnīja iztiku strādājot, līdz par uzcītību un kā mazturīgai studentei viņai piešķīra stipendiju.
Rīgā Late Veibele tika apsveikta kā pirmā latviešu zobārste. Viņai piedāvāja darbu Petrogradā, taču Veibele atteicās un atgriezās Rīgā. Kopš 1901. gada pavasara viņa strādāja pie zobārsta Friča Mierkalna (1873-1955), kurš bija pazīstams arī kā literāts un žurnālists. Pēcāk Veibele kara apstākļu dēļ pārcēlās uz Petrogradu un tur strādāja specialitātē līdz 1920. gadam, kādu laiku arī metropoles piepilsētā Ohtā. Atgriezusies Latvijā, viņa bija Rīgas kara slimnīcas zobārste no 1920. līdz 1922. gadam un arī skolu zobārste.
Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūta dibinātāja un vadītāja Krišjāņa Barona dēla Kārļa Barona uzaicināta, no 1923. līdz 1934. gadam Veibele mācīja jaunos zobārstniecības studentus. Veicot pētījumus un novērojumus, viņa publicēja rakstus par dažu medikamentu ietekmi uz zobu apkārtējiem audiem, kā arī par skolēnu zobu higiēnu. Darbojoties Rīgas pilsētas Veselības valdes skolu higiēnas nodaļā no 1921. līdz 1941. gadam, Veibele daudz paveica skolēnu mutes dobuma plānveida sanācijā.
Late Veibele apprecējās ar Krievijas Valsts bankas kasieri Vjačeslavu Jakovļevu. Ģimenē auga dēls Mihails.
Mirusi 1949. gada 25. jūlijā Rīgā, apbedīta Meža kapos.
***
