Kad nožņaugs apkures parādi
 

Latvijas iedzīvotāju apkures parādu kopējo summu arī šogad diez vai varēs noskaidrot, bet informācija par to naudas daudzumu – miljoniem latu –, kuru namu apsaimniekotāji un pārvaldnieki nebūs samaksājuši siltumpiegādes uzņēmumiem, kļūs zināma tikai jūnija sākumā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperts enerģētikas jautājumos Paulis Barons saka: «Nekas labs gaidāms nav. Parādi būs lielāki nekā pagājušogad, par 20 līdz 30 procentiem.» LPS gada sākumā valdībai nosūtīja atklātu vēstuli, kurā brīdināja par parādu pieaugumu un ierosināja, kā situāciju uzlabot. Tagad P. Barons atzīst – valdība nealkst palīdzēt pašvaldībām. Starp citu, LPS šogad februārī valdībai piedāvāja valsts budžetā paredzēt 50 procentu līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākumu līmeņa un dzīvokļa pabalstiem (finansējuma avots – ienākumi no PVN siltumapgādei un akcīzes nodokļa dabas gāzei).

Valdībā nesadzirdēts palicis arī LPS brīdinājums, ka problēmas rada ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašumi, kuros īpašnieku parādi par pakalpojumiem ir vairāk nekā trešdaļa no kopējā parādu apjoma. Rīgā banku un to meitasuzņēmumu parādi par komunālajiem maksājumiem pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks līdz martam bija 110 000 latu, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Inga Ivanova.

Pašvaldības mazāk turīgajiem iedzīvotājiem pašlaik palīdz ar pabalstiem, bet tiem, kuri šajā kategorijā neietilpst, tomēr lielos apkures rēķinus nespēj laikus samaksāt, piedāvā izlīdzināto maksājumu (kā Rīgā) vai neaprēķina soda naudas un sastāda parāda atmaksas grafiku (kā Jūrmalā un citviet). Plūdu dēļ pašvaldībām saviem iedzīvotājiem nāksies materiāli palīdzēt vēl vairāk. «Valmiera, Daugavpils, Jēkabpils... Viņiem, nabagiem, vēl plūdi uzkrituši,» noteic P. Barons.

Parādu dinamika ne tikai katru mēnesi, bet pat ik dienu ir mainīga, tomēr skaidrs arī, ka iedzīvotāju zemā maksātspēja siltumapgādes uzņēmumiem rada problēmas ne tikai uzsākt kārtējo apkures sezonu, bet arī nodrošināt darbību, remontējot siltumtrases un investējot līdzekļus attīstībā, lai varētu pazemināt tarifu. Apsaimniekotāji un siltumuzņēmumi, lai norēķinātos par siltumenerģiju, ņem īslaicīgus kredītus.

Piemēram, šajā apkures sezonā (dati līdz februāra sākumam) Valmierā iedzīvotāji siltumpiegādes uzņēmumam parādā palikuši apmēram 350 000 latu, Jēkabpilī kopējā parādu summa ir aptuveni

1,2 miljoni latu, Jelgavā – gandrīz trīs miljoni latu, Liepājā – nepilni trīs miljoni latu. SIA Jēkabpils siltums vadītājs Aleksandrs Karpenko pat ierunājies par parāda kritisko masu, kas uzņēmuma darbību varētu paralizēt. Vēl jau tā neesot sasniegta.

Rīdzinieku parāds par apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju līdz martam pārsniedzis 26 miljonus latu, bet rēķinu apmaksas procents ir 79 procenti. Jūrmalā apkures parādi šajā apkures sezonā pieauguši par 30 procentiem, un ir četri miljoni latu. P. Barons komentē: «Parādu apjoms ar katru gadu summējas un aug.» To apliecina Neatkarīgās apkopotā informācija par kādas daudzdzīvokļu ēkas parāda dinamiku. Pagājušā gada vasarā trīs mēnešu laikā parāds saruka tikai par 70 latiem! Šajā apkures sezonā iedzīvotāji parādu iekrāj vairāk – nu jau pusotra līdz divu mēnešu maksājumu apjomā. LPS norādījusi, ka jau janvārī iedzīvotāju parādsaistības sasniegušas vēl nebijušu apjomu – 39,67 miljonus latu.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis sarunā ar biznesa informācijas portālu Baltic Business Service atklāti pateica to, ko maksātspējīgākie iedzīvotāji saprot paši. Proti, ka apkures parādi atstās ietekmi uz siltuma tarifiem un tie nesamazināsies, un ka nesamaksātos parādus faktiski maksās pārējie maksātāji. Tikai – cik ilgi?