Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) izteikusi aicinājumu veidot darba grupu par Brīvības pieminekļa laukuma izmantošanu publiskiem pasākumiem, tādējādi atrisinot jautājumus nākotnē, kādus pasākumus var un nedrīkst rīkot pie Brīvības pieminekļa.
Intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" Āboltiņa atzina, ka katru gadu pēc 16.marta pasākumiem tiek aktualizēts jautājums par to, kādu pasākumu atļaut un kādus neļaut rīkot laukumā pie Brīvības pieminekļa.
"Šis jautājums beidzot ir jāsakārto un jāizspriež darba grupā, kurā tad izskatītu visus iespējamos variantus, kā arī Iekšlietu ministrijas jau izstrādātos grozījumus normatīvajos aktos," sacīja Āboltiņa.
Taču uz jautājumu, kāpēc pirms tam "Vienotība" šādas izmaiņas nav rosinājusi, Āboltiņa atbildēja, ka Latvijas politikā jau gandrīz 20 gadus ar likumdošanas iniciatīvu darbojas "tēvzemieši", kuri varēja visādus regulējumus un nosacījumus izstrādāt.
"Tas ir dīvaini, ka visu šo gadu laikā tas netika izdarīts, tāpēc atliek secināt, ka šādi gadījumi kā 16.martā kādam ir izdevīgi," secina Āboltiņa.
Jau ziņots, ka vakar Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu atzina, ka nekavējoties jārisina jautājums par pasākumu norisi pie Brīvības pieminekļa.
"To, ka šī situācija nav pieņemama, es tam piekrītu. Tas ir jārisina nekavējoties," sacīja prezidents, taujāts par iniciatīvu noteikt, kādi pasākumi būtu rīkojami pie Brīvības pieminekļa. Prezidents atgādināja, ka koalīcija vienojusies izveidot darba grupu, lai šo jautājumu risinātu.
"Iedomājieties Dziesmu svētkus, ja tas ir atļauts, ka Dziesmu svētku laikā viens iedarbinās sirēnas turpat aiz Mežaparka estrādes. Tas jautājums ir nekavējoties jārisina, un tas arī tiks darīts," solīja valsts pirmā persona.
Vienlaikus prezidents izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kuram būtu jāuzņemas atbildība par starpgadījumiem pie Brīvības pieminekļa aizvadītajā 16.martā. "Mēs mācāmies no šīs pieredzes un attiecīgi rīkojamies," bilda Bērziņš.
Kā ziņots, pretēji iepriekšējos gados novērotajai klaigāšanai un dažādiem savstarpējiem apvainojumiem, leģionāru atceres pasākumi un to pretinieku aktivitātes šogad pie Brīvības pieminekļa sākās klusi. Tomēr brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji - biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti - skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku krievu valodā. Šāda rīcība izraisīja sašutumu un emocionālu reakciju leģionāru atbalstītāju vidū, taču Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šādu rīcību saskaņojusi Rīgas dome. Leģionāru atceres pasākuma un viņu pretinieku piketa laikā pie Brīvības pieminekļa šogad aizturēti četri cilvēki.
Ministru prezidents Dombrovskis uzskata - atbildība, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa notika šādi starpgadījumi, ir jāuzņemas Rīgas domei, kas bija atļāvusi šādu pasākumu rīkošanu. Pēc premjera domām, pašvaldībai, atļaujot šādu pasākumu rīkošanu, bija jāizvērtē sīkāk, ko varēja atļaut un ko nevarēja, bet pieļaut šādas klajas provokācijas ir nepieņemami.
Savukārt nacionālā apvienība nolēma pieprasīt iekšlietu ministra Kozlovska demisiju saistībā ar ministra rīcību 16.martā. Nacionālā apvienība uzskata, ka policijas rīcība, "pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties".
Dombrovskis iepriekš uzsvēra, ka partneri aicināja VL-TB/LNNK šādu pieprasījumu nevirzīt, jo tas ir tiešs koalīcijas līguma pārkāpums. Dombrovskis vairījās konkrēti atbildēt uz jautājumiem par šādas situācijas sekām, vien norādīja, ka tas būšot tālāko politisko konsultāciju jautājums.
Valdības vadītājs arī norādīja, ka nacionālās apvienības rīcība apgrūtina koalīcijas un valdības turpmāko darbu.