Pagājušajā gadā Baltijā elektrostacijās kopā saražotas 19,8 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā 2011.gadā un par 13% mazāk nekā 2010.gadā, AS "Latvenergo" energoblogā informē kompānijas Tirdzniecības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Ražošanas kritums pamatā saistīts ar lētākas importētās elektroenerģijas pieejamību no Skandināvijas un Krievijas, skaidro kompānijas pārstāvis.
Kopš 2010.gada, kad darbību pārtrauca Ignalinas atomelektrostacija Lietuvā, visvairāk elektrības Baltijas valstīs saražoja Igaunija. 2012.gadā Igaunijā saražoja 10,5 TWh, kas ir 53% no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Latvijā saražoti 28%, bet Lietuvā - 19%.
Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn ražošanas apjoms Latvijā un Igaunijā samazinājās, bet Lietuvā - nedaudz pieauga.
Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijā pēdējos trīs gados saglabājies nemainīgs 25 TWh līmenī. Visvairāk elektroenerģiju patērē Lietuva - pērn 9,6 TWh jeb 38% no kopējā Baltijas patēriņa. Igaunija un Latvija patērē attiecīgi 8,2 TWh jeb 33% un 7,2 TWh jeb 29%.
Junghāns vēsta, ka Skandināvija kļūst arvien nozīmīgāks elektroenerģijas tirdzniecības reģions Baltijas valstīm. Sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā pēc divu jaunu elektrolīniju izbūves starp Baltijas un Skandināvijas tirgiem elektroenerģijas pārvades jauda turpat pieckāršosies un Baltijas elektroenerģijas tirdzniecības apgrozījums ar Skandināviju pārsniegs tirdzniecības apgrozījumu ar Krieviju.
"Estlink" elektrokabelis, kas tika nodots ekspluatācijā 2007.gadā un savieno Igaunijas un Somijas energosistēmas, līdz šim pārsvarā tika izmantots Baltijā saražotās elektrības eksportam uz Skandināviju, taču pēdējo divu gadu laikā Baltijas energouzņēmumi bieži izmantoja iespēju importēt lētāku elektrību no Skandināvijas.
2012.gadā elektroenerģijas imports no Skandināvijas sasniedzis nepieredzētu apjomu - 1,6 TWh jeb 6% no Baltijā patērētās elektroenerģijas, informē Junghāns.