Kvalitatīvai izglītībai un atbalstam bērniem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamajā apjomā jābūt pieejamam visās Latvijas pašvaldībās, teikts vienā no ieteikumiem pētījumā "Bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītības finansēšana un pārvaldība Latvijā: sistēmas izvērtējums".
Patlaban izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām Latvijā finansē gan pašvaldība, gan valsts. "Šāds finansējuma modelis būtu jāsaglabā, taču tam arī jānodrošina, lai kvalitatīva izglītība un atbalsts bērniem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamajā apjomā būtu pieejams visās Latvijas pašvaldībās," teikts pētījumā.
Pētījuma autori secinājuši, ka šobrīd atbalsts izglītības iegūšanai bērniem ar speciālajām vajadzībām valstī ir nevienmērīgs. Pašvaldību līmenī tas ir atkarīgs no pašvaldību finanšu līdzekļiem, vietējā līmeņa vajadzībām izglītībā un vietējo amatpersonu izpratnes par speciālās izglītības jautājumiem. Skolu līmenī kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām ietekmē gan skolu vadības un pedagogu izpratne par šiem jautājumiem, gan speciālās izglītības atbalsta personāla pieejamība.
"Lai situāciju uzlabotu, nepieciešama visaptveroša atbalsta sistēma pašvaldību amatpersonu, skolu administrācijas un pedagogu izpratnes un profesionālo prasmju pilnveidošanai šajā jomā," norādīts pētījumā.
Tāpat pētījuma laikā atklājies, ka Latvijā trūkst vienotas terminoloģijas un skaidri formulētas valsts politikas attiecībā uz izglītības nodrošināšanu bērniem ar speciālajām vajadzībām. Turklāt pašlaik Latvijā jomu regulē vairāki likumi un daudzi valdības noteikumi, kuri mēdz būt nepilnīgi, pretrunīgi un satur pat bērnu ar speciālajām vajadzībām tiesības ierobežojošu jēdzienu lietojumu.
"Šī situācija ir pretrunā lielai daļai starptautisko dokumentu, kas ir saistoši Latvijai attiecībā uz izglītības nodrošināšanu bērniem ar speciālām vajadzībām," brīdina pētījuma autori.
Pētnieki nākuši klajā ar vairākiem ieteikumiem, lai uzlabotu bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītības finansēšanu un pārvaldību Latvijā.
Pētījumā ieteikts pilnveidot iekļaujošās izglītības atbalsta sistēmu, integrēt vispārizglītojošās un speciālās izglītības iestādes vienotā skolu tīklā, pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības procesam nodrošināt prasmi atpazīt skolēnu speciālās vajadzības un atrast risinājumus, kā nodrošināt skolēnu pilnvērtīgu līdzdalību mācību procesā, uzlabot starpresoru sadarbību, kā arī izveidot atbalsta sistēmu ģimenēm, lai mazinātu risku, ka vecāki veic izvēli par labu speciālajām internātskolām ģimenes sociālekonomisko problēmu risināšanai.
Tāpat pētnieki uzsver, ka nepieciešama valsts pārvaldes pārstāvju, vecāku un plašākas sabiedrības izglītošana par bērnu ar speciālajām vajadzībām tiesībām, viņiem nepieciešamo un pieejamo atbalstu.
"Vērojams, ka daudzos gadījumos vecāki, kuriem ir bērni ar speciālajām vajadzībām, cenšas visas grūtības risināt saviem spēkiem vai arī vienkārši cer, ka situācija mainīsies. Viens no iemesliem šādai rīcībai ir vēlme izvairīties no negatīvas sabiedrības attieksmes. Tāpat ir neticība valsts institūcijām un skepse par iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai iedrošinātu vecākus prasīt atbalstu, kas pienākas viņu bērniem ar speciālajām vajadzībām, kā arī rosinātu sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām, nepieciešams uzlabot gan vecāku zināšanu līmeni par to, kā sniegt atbalstu bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītošanās procesā, gan izglītot valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus par to, kā sadarboties ar bērnu ar speciālajām vajadzībām ģimenēm," secināts pētījumā.
Attiecībā uz finanšu jautājumiem pētnieki iesaka nodrošināt valsts finansējumu speciālās izglītības atbalsta personāla pieejamībai pirmsskolā bērniem līdz piecu gadu vecumam. Tāpat tiek rosināts izvērtēt finansējuma formulas ieviešanu, lai garantētu, ka vispārējās izglītības iestādes līdzekļus bērniem ar speciālajām vajadzībām saņem vismaz valsts noteiktā normatīva apmērā, kā arī izvērtēt tādas finansējuma formulas ieviešanu, kas ļautu izglītības iestādēm nodrošināt īpašu atbalstu bērniem bez formāli diagnosticētām, bet reāli piemītošām speciālajām vajadzībām.
Eksperti rosina izvērtēt samazināta koeficienta pirmsskolas un sākumskolas izglītības finansējumam piemērošanas lietderību, vienota koeficienta pamatojumu, iespējas finansējuma bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītībai formulā iekļaut līdzekļus nepieciešamo speciālo mācību palīglīdzekļu iegādei, kā arī vienādu principu ieviešanu dienas skolu un speciālo internātskolu pedagogu atalgojumam. Tiek ieteikts nodrošināt pedagoga palīga vai divu pedagogu darbu vispārizglītojošo skolu klasēs, kurās iekļauti bērni ar speciālajām vajadzībām. Pētījumā arī teikts, ka pašvaldībām un izglītības iestādēm jādod tiesības lemt, cik lielu valsts mērķdotācijas daļu izglītībai izmantot tāda atbalsta personāla kā logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs darba samaksas finansēšanai.
Pētījums veikts ar Atvērtās sabiedrības institūta finansējumu starptautiskā projektā "Bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītības finansēšana un pārvaldība".