Nevalstiskās organizācijas lūdz Saeimu atjaunot finansējumu Sabiedrības integrācijas fondam, kas vēl pirms krīzes bija domāts kā resursu avots dažādiem sociāli nozīmīgiem projektiem.
Ja nevalstiskās organizācijas nevar būt drošas par līdzfinansējumu, tās nevar piedalīties projektu konkursos, kur kā obligāts nosacījums ir arī pašu nauda, – tā Latvijai garām aiziet miljoni.
Biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse direktore Rasma Pīpiķe Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien sacīja, ka krīzes gados, kad piešķīrumi no valsts budžeta puses nevalstiskajam sektoram saruka, varētu teikt – apstājās, un arī vēl pavisam nesen tika solīts, ka 2013. gadā finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm atkal būs pieejams. Šogad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīcībā ir finansējums vairāk nekā 90 000 latu apmērā, bet tos valdība apstiprināja konkrētam mērķim – saliedētības programmām, proti, ārpusskolas pasākumiem (nometnes Latvijā dzīvojošiem bērniem kopā ar Īrijā dzīvojošiem latviešu bērniem) un sabiedrībā dažādi vērtētajai viesģimeņu programmai. Taču tāda finansējuma, ko varētu piešķirt dažādās jomās strādājošām organizācijām un ko tās varētu izmantot kā līdzfinansējumu, lai saņemtu pamata finansējumu no ārvalstu fondiem, SIF rīcībā nav. SIF sekretariāta direktore Aija Brauere apliecināja, ka no četriem miljoniem latu fonda finansējuma 90 procentu ir ārvalstu finansējums (piemēram, Norvēģijas, kas ir viena no lielākajām finanšu piešķīrējām), bet 35 000 latu ir Latvijas valsts finansējums. A. Brauere atzina, ka 2010. gadā fonds bija spiests slēgt programmu, kas deva iespējas saņemt līdzfinansējumam nepieciešamo naudu. Tagad katra organizācija, izlīdzoties, kā var, meklē dažādus avotus, lai varētu realizēt savus projektus.
Nevalstiskajām organizācijām ir liela loma, un tās var veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu, ko ne valsts, ne pašvaldība nespēj izdarīt. R. Pīpiķe norāda, ka nevalstisko organizāciju projekti ir piesaistījuši Latvijai miljoniem latu, tās ir darba vietas, nodokļi, kuri, nerealizējot projektus, aiziet uz citām valstīm. «Tas, ka nevalstiskajiem nav šī līdzfinansējuma, nozīmē, ka nav ārvalstu finansējuma,» uzsvēra R. Pīpiķe. SIF vadība apliecināja, ka nevalstisko organizāciju projekti piesaistījuši vairāk nekā četrus miljonus latus, tajā pašā laikā valsts finansējums bijis tikai četri procenti. Lai atjaunotu līdzfinansējuma programmu, nākamā gada budžetā vajadzētu 150 000 latu.
Saeimas deputāti pauda atbalstu nevalstisko organizāciju darbam, taču neviens nesolīja, ka šāda nauda būs. Komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) atzina, ka naudu iegūt var, tikai pārdalot finansējumu: «Mums katru dienu nāk robežsargi, mediķi, ugunsdzēsēji, bet ir skaidrs, ka papildu naudas nebūs.