Gandarījums par ekonomisko izaugsmi pagaidām nav rezultējies lielākos sociālo iemaksu ieņēmumos sociālajā budžetā. Ievērojams skaits strādājošo – vairāk nekā trešdaļa – sociālās iemaksas veic no minimālās algas, un budžeta izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus, sūrojas Labklājības ministrijas (LM) vadība.
Tā prognozē, ka deficīts sociālajā budžetā būs vismaz vēl visu nākamo gadu, tāpēc «lieli manevri», piemēram, ātrāka pensiju indeksācijas atjaunošana, nav iespējami.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009. gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Piemēram, šogad sociālā budžeta izdevumi ir 1,4 miljardi latu, bet ieņēmumi – 1,3 miljoni latu, kā rezultātā veidojas kārtējais deficīts 78,2 miljonu latu apmērā. To segt bez aizņemšanās no pamatbudžeta iespējams tikai tāpēc, ka visus iepriekšējos gadus ir bijis veidots uzkrājums – pirms krīzes gandrīz miljards latu. Vēl nākamgad LM prognozē sociālajā budžetā deficītu 56 miljonu latu apmērā, ko arī būs iespējams segt no uzkrājuma. Tas apliecina, ka nav apstiprinājušās bažas, ka jau 2012. gada beigās un 2013. gadā sociālajam budžetam būs jāaizņemas nauda, lai segtu izmaksas. Deficīts varētu pazust 2014. gadā, un kā galvenais iemesls tiek minētas nevis ārkārtīgi iepriecinošas prognozes par nodokļu maksātāju skaita pieaugumu vai algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, bet gan fakts, ka no 2014. gada sociālais budžets vairs nesegs pensiju piemaksu izmaksas – gadā tie ir apmēram 130 miljoni latu. To izmaksu turpmāk veiks no pamatbudžeta. Tiesa, 2014. gadā varētu tikt atjaunota pensiju indeksācija, taču, visticamāk, tā nebūs tik naudietilpīga, lai atstātu iespaidu uz sociālā budžeta deficītu. Likums paredz, ka pensijas indeksēt atsāks 2014. gadā. Ātrāka pensiju indeksācija nav iespējama sociālā budžeta deficīta dēļ. Līdzīgi tiek skaidrots arī fakts, ka vairāku pabalstu griesti netiek atcelti pilnībā. Ierobežojumi tiks atcelti pakāpeniski un piesardzīgi, skaidro LM.
Uzrunājot sabiedrību, LM uzsver nodokļu maksātāju pozitīvo pienesumu. «Tikai pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem un viņu veiktajām sociālajām iemaksām, no sociālā budžeta iespējams izmaksāt pensijas un pabalstus tiem, kam tas ir nepieciešams, neaizņemoties trūkstošos līdzekļus no valsts pamatbudžeta,» saka LM valsts sekretāre. Jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas. Te gan jāatceras, ka «labumus» no sociālā budžeta saņemt arī var praktiski tikai tie, kuri ir veikuši sociālās iemaksas. Izņēmums ir atsevišķi pabalsti, kurus maksā visiem, piemēram, ģimenes valsts pabalsts. Tajā pašā laikā, novērtējot nodokļu maksātāju pienesumu, LM uztrauc lielais minimālo algu saņēmēju skaits. 35,4 procenti darbinieku sociālās iemaksas veic no minimālās mēneša darba algas. «Šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā,» brīdina I. Jaunzeme. Praktiski nav iespējams pateikt, vai šie cilvēki patiešām saņem tik mazu atalgojumu, taču LM sliecas domāt, ka vairākums tik mazas algas kopumā nesaņem, tātad pārējo daļu saņem aploksnē. «Sabiedrībai jāsaprot: kamēr tik liela daļa maksās sociālās iemaksas no minimālās algas, labumus sociālās apdrošināšanas budžets nevarēs piedāvāt. Mēs esam modelējuši arī iespējas samazināt sociālo iemaksu likmi, taču neredzam iespēju samazināt nodokļu slogu šajā situācijā,» teic I. Jaunzeme. Jo vairāk nodokļu maksātāju, jo zemāku nodokļa likmi varētu noteikt.
***
UZZIŅAI
• No 2009. gada izdevumi pārsniedza ieņēmumus un deficīts tika segts ar iepriekšējo gadu uzkrājumu 951,1 miljons latu
• Uzkrājums 2012.–2013. gadā samazināsies līdz 142,3 miljoniem latu
• Laikā no 2014. līdz 2015. gadam plānota uzkrājuma veidošanās līdz pat 390 miljoniem latu
• Sociālā budžeta deficīts (kārtējais) šogad plānots 78 miljoni latu, 2013. gadā 52 miljoni latu
• 2014. gadā deficīts netiek plānots