Pašvaldību autoceļi, pedagogu atalgojums, skolēnu brīvpusdienas, teātra izrādes, dokumentālās filmas un jauni stadioni – nākamā gada budžetam pieteiktas gan vajadzības valsts mērogā, gan lūgumi palīdzēt reģionu skolām, slimnīcām un pansionātiem.
Pašvaldību autoceļi, pedagogu atalgojums, skolēnu brīvpusdienas, teātra izrādes, dokumentālās filmas un jauni stadioni – nākamā gada budžetam pieteiktas gan vajadzības valsts mērogā, gan lūgumi palīdzēt reģionu skolām, slimnīcām un pansionātiem.
Šodien Saeimas Budžeta komisija sāk darbu pie vairāk nekā 800 priekšlikumiem, ko nākamā gada budžetam sagatavojuši Saeimas deputāti. Šis ir pirmais pēckrīzes gads, kad valsts budžets top bez stingras starptautisko aizdevēju uzraudzības, kas savukārt nozīmē brīvāku variēšanu ar budžeta līdzekļiem. Tā rezultātā Saeimas politiķi nav skopojušies ar ierosmēm, iesniedzot trīs, četras reizes vairāk priekšlikumu nekā citiem gadiem.
Nebūdami sasaistīti ar koalīcijas līgumu, ar plašu vērienu nākamā gada vajadzības piesaka opozīcijā strādājošie zaļzemnieki. Tā viena no vērienīgākajām ierosmēm, kas papildus prasītu 32,8 miljonus latu, ir atalgojuma palielināšana pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Tāpat Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosina teju par 12 miljoniem latu palielināt mērķdotācijas pašvaldību autoceļu sakārtošanai. ZZS interešu lokā ir arī papildu finansējuma piešķiršana pedagogu zemākās algas paaugstināšanai vismaz līdz 442 eiro (310 latiem). ZZS vēlas arī lielāku finansējumu kompensējamo medikamentu sistēmai. Savukārt ZZS deputāts Kārlis Seržants kā individuālu ultimātu, lai nodotu savu balsi «par» nākamā gada budžetu, ir izvirzījis prasību apdrošināt glābšanas dienestu darbiniekus.
Tikmēr Reformu partija rosina atvēlēt 255 tūkstošus latu svešvalodas apguvei no 2. klases. Tāpat 351 tūkstotis latu būtu nepieciešami, lai nodrošinātu Augstskolu likumā paredzēto ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātajās augstskolās.
Stingru ideoloģisko formātu saviem priekšlikumiem ir ievērojusi Nacionālā apvienība, kas pamatā vēlas papildu naudu nacionālpatriotiskiem pasākumiem, t. i., nacionālo karavīru organizācijām, Partizānu apvienībai, Karavīru biedrībai, Politiski represēto apvienībai, tāpat arī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas iestudējumiem, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai u. c.
Tikmēr partija Vienotība, kuras pārstāvētais finanšu ministrs konsekventi atgādina, ka liekas naudas nākamgad nav, un vēlas atbalstīt ļoti konkrētus, lokālus pasākumus – teātrus, izglītības iestādes un aktivitātes pašvaldībās. Daugavpils, Dailes, Leļļu teātru izrādes, Cēsu novada stadiona rekonstrukcija, Tukuma Raiņa ģimnāzijas sporta zāles aprīkojums, Aglonas novada Priežmalas pamatskolas jumta nomaiņa u. tml.