Daudzi no Latvijas un Krievijas 20 diplomātisko attiecību gadiem bijuši garām palaisto iespēju laiks un ļoti negribētos, lai šāds periods abu valstu attiecībās atkārtotos, - šodien starptautiskās "Baltijas foruma" konferences atklāšanā sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
"Teikšu tieši, ļoti negribētos atkal iegūt garām palaisto iespēju laiku," sacīja diplomāts.
Vešņakovs sacīja, ka pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā šķita, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās iestājies pārmaiņu laiks. Līdzīgi kā gadījumā ar ASV un Krievijas attiecībām, arī Rīgas un Maskavas starpā tika spriests par Latvijas un Krievijas attiecību "pārstartēšanu".
Krievijas vēstnieks sacīja, ka, neskatoties uz šiem panākumiem, pēdējā pusotra gada laikā noskaņojums Rīgā ir mainījies, radušies drošības iestāžu ziņojumi, rusofobiski noskaņojumi, kuriem Maskava nav devusi nekādu iemeslu. Vešņakovs atkārtoja jau iepriekš teikto: Krievijai nav slēptu mērķu Latvijā, bet starp valstīm ir augošs tirdzniecības apgrozījums, sadarbība kultūrā un tūrisma attīstība.
Savukārt satiksmes ministrs Aivis Ronis uzskata, ka savulaik Latvijas un Krievijas attiecības stagnējušas, taču tagad tās ir dinamiskākas pat par Krievijas un Eiropas Savienības (ES) un Krievijas un NATO attiecībām. "Turpmākajos gados esam nolemti sadarbības paplašināšanai," konferencē sacīja satiksmes ministrs, kurš prognozēja, ka Latvijas attiecības ar Krieviju padziļināsies un abu valstu attiecībām būs liela nozīme arī reģionā.
Apsveikumu "Baltijas foruma" dalībniekiem bija nosūtījis arī tā ilggadējais apmeklētājs, tagad - Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidents apsveikumā, kuru nolasīja satiksmes ministrs, norādīja, ka mūsdienās notiekošais vienā valstī atspoguļojas tuvākā un arī tālākā reģionā, tādēļ valsts labklājība un drošība ir atkarīga no reģiona attīstības.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs uzsvēra, ka Latvijai jāveido konstruktīvas un pragmatiskas attiecības ar Krieviju. Viņš uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecības ir veiksmes stāsts, ņemot vērā to, kā tās sākušās. Makarovs norādīja, ka nevar ignorēt arī strīdīgos jautājumus, bet nepieciešams radīt vairāk iespēju konstruktīvam dialogam.
Forumā liela uzmanība veltīta starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp krīzei eirozonā. Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors Aleksandrs Dinkins norādīja uz paralēlēm starp Grieķiju un "Lehman Brothers", prognozējot smagas problēmas Eiropas ekonomikai. Arī Vācijas Ārpolitikas padomes Krievijas Eirāzijas programmas direktors Aleksandrs Rārs pauda viedokli: lai arī pats fakts, ja Grieķija pamestu eirozonu, nebūtu nekas traģisks, ir būtiski skatīties, kā klāsies pārējām eirozonas valstīm. Rārs vairākkārt minēja, ka Eiropa ir novājināta un Eiropas modelis vairs nav modelis pārējai pasaulei.
Rārs arī pauda satraukumu, ka Eiropa ir pazaudējusi Ukrainu un ES Austrumu partnerības politika ir sabrukusi tikai viena cilvēka - bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko - dēļ. Rārs uzskata, ka situācija ir nonākusi bezizejā, jo ukraiņu tautā aug negatīvs noskaņojums pret Eiropu.
Savukārt laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs kritizēja Krievijā valdošo korupciju. Muratovs uzsvēra, ka "valdīt kā Staļinam, bet dzīvot kā Abramovičam vairs nav iespējams".
Ķīnas Starptautisko pētījumu institūta prezidents Cju Sins pauda bažas par situāciju Afganistānā, kad to pametīs Starptautiskie drošības un atbalsta spēki. Sins norādīja, ka nav pārliecināts, vai Afganistāna atkal nekļūt par draudu kaimiņvalstīm.
Kā ziņots, šodien Jūrmalas viesnīcā "Baltic Beach Hotel" sākusies divu dienu starptautiskā "Baltijas foruma" konference, kurā piedalīsies eksperti no ES, ASV, Krievijas, Ķīnas, Turcijas un citām valstīm.
Konferences uzmanības centrā ir Vidusjūras dienviddaļas reģiona ģeopolitiskā transformācija, Tuvo un Vidējo Austrumu risku iespēja un ietekme uz ES, Krievijas un Baltijas valstu ekonomiku, iespējamās iekšpolitiskās pārmaiņas Krievijā, ASV un citās valstīs, globālās krīzes izaicinājumi, Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas problēmas, Eiropas un Āzijas valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvas un kopīgu atbilžu meklēšana uz globāliem pārbaudījumiem.