Izpētīts, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret pandēmijas radīto situāciju valstī

© Kaspars Krafts/F64

Mazāk nekā puse jeb 42% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai biežāk ietur distancētas attieksmes jeb "Que Seras" stratēģiju, secināts jaunākajā pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā Covid-19 barometra mērījumā.

Kā skaidro "Kantar", šie cilvēki neizjūt lielu satraukumu par situāciju, kopumā ir pārliecināti par savu drošību un veselību. Viņi nav vienaldzīgi un neignorē notiekošo, taču viņiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem un neuzņemt pārāk daudz informācijas, kas varētu radīt lieku satraukumu.

Savukārt 20% iedzīvotāju izvēlas "Strausa taktiku" - izvairīgu, vienaldzīgu attieksmi pret koronavīrusa esamību, bīstamību un tā ietekmi uz sabiedrību, kā arī ir pret Covid-19 vakcināciju.

Citas rīcības stratēģijas Latvijā šobrīd ir mazāk izplatītas. Tajā skaitā 11% ir "Noteikumu ievērotāji" - uzmanīgi un atbildīgi ievēro visus veselības aizsardzības un drošības pasākumus, 10% - "Rīcības pieprasītāji", kuri ir satraukti un raugās uz situāciju pesimistiski.

Vienlaikus 10% iedzīvotāju izvēlas nogaidošu pozīciju jeb vēlas "pārziemot" krīzi, īpaši neinteresējoties par jaunāko informāciju, tomēr ievērojot ierobežojumus. Vismazākais iedzīvotāju skaits jeb 7% izvēlas taktiku "Paļaujas, ka būs risinājums", kuri ļoti satraucas par nākotni un paļāvīgi gaida risinājumu no valdības.

Vērojot Latvijas iedzīvotāju krīzes laikā izvēlēto taktiku dinamiku pēdējo 13 mēnešu laikā, "Kantar" novērojis "Noteikumu ievērotāju" īpatsvara kritums (no 18% 2020.gada augustā līdz 11% 2021.gada septembrī), un vienlaikus par 10 procentpunktiem "Distancētās attieksmes" ievērotāju pieaugums (42% 2021.gada septembrī, 32% 2020.gada augustā).

Tāpat "Kantar" secinājis, ka cilvēku rīcība un viedoklis mainās līdz ar epidemioloģiskās situācijas attīstību un aktuālajiem izaicinājumiem. Piemēram, stratēģija "Rīcības pieprasīšana" ir bijusi raksturīgāka pagājušā gada ziemā (19% 2021.gada janvārī). "Kantar" pieļauj, ka to var saistīt ar to, ka šajā periodā tika ieviesti stingrāki ierobežojumi COVID-19 apkarošanai, un vakcīnu pieejamība bija ierobežota.

Salīdzinot sabiedrības noskaņojumu 2021.gada jūlijā un septembrī, ir vērojamas izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret dažādiem ar pandēmiju saistītiem apstākļiem. Pieaugusi sabiedrības neiecietība pret līdzcilvēkiem, kuri neievēro noteikumus: 38% iedzīvotāju (2021.gada jūlijā - 33%) atzīmējuši, ka kļūst nikni, redzot, ka kāds neievēro valdības jaunākās norādes. Tiek aktīvāk sekots līdzi aktuālajai informācijai: 36% (2021.gada jūlijā - 28%) katru dienu pārbauda jaunāko statistiku par to, cik cilvēku ir inficējušies vai miruši no Covid-19, 56% (2021.gada jūlijā - 49%) lasa, pamana un dzird daudz informācijas par jaunumiem saistībā ar Covid-19.

Tie iedzīvotāji, kas izvēlas "Distancētās attieksmes" taktiku vai ieņem "Nogaidošu pozīciju", aktīvāk cenšas izvairīties no sarunām par Covid-19 tēmu (56% un 62%), kamēr 22% "Strausu", 29% "Rīcības pieprasītāju" un 28% "Noteikumu ievērotāju" uzskata, ka COVID-19 ir viņu galvenais sarunu temats, kas ir biežāk nekā vidēji Latvijā (14%).

Kā uzticamākos informācijas avotus par situāciju saistībā ar pandēmiju un Covid-19 izplatību Latvijā iedzīvotāji biežāk min valsts iestāžu mājas lapas, medijus un ģimenes ārstus.

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju datus kopumā ar katra segmenta paradumiem, "Kantar" novērojis, ka "Distancētās attieksmes" pārstāvji retāk nekā Latvijas iedzīvotāji kopumā uzticas valsts iestāžu interneta mājaslapām (28% pret 34% Latvijā kopumā), un iedzīvotāji, kuri izvēlas "Strausa" taktikas stratēģiju, izteikti maz uzticas kādam no oficiālajiem informācijas avotiem saistībā ar koronavīrusu (14% pret 6% Latvijā kopumā). Tomēr tajā pašā laikā viņi biežāk izvēlas Covid-19 kā savu galveno sarunu tematu.

"Kantar" Covid-19 barometra pētījums ir vadošais pētījums par to, kā Covid-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 24. līdz 27.septembrim, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais