Kritizējot Satiksmes ministrijas (SM) darbu pie iespējamām reformām ostu pārvaldē, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar nolēma neatvērt likumu par ostām un padomu prasīt starptautiskiem ekspertiem.
Viens no variantiem – pieaicināt Pasaules bankas ekspertus.
Lai izvēlas valdība
Komisijas deputāti gan vienojās, ka viņiem iederīgākais eksperts nav jāiesaka un valdībai par to jālemj pašai. Taču gandrīz visi deputāti bija vienisprātis, ka šā pakalpojuma apmaksai varētu piesaistīt gan Latvijas Ostu asociāciju, gan Latvijas dzelzceļu. Asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns atzina, ka viņa vadītā organizācija varētu atvēlēt līdzekļus pētījuma finansēšanai, taču vispirms esot jātiek skaidrībā, vai tā ir tiesīga to darīt.
K. Leiškalns arī bija viens no tiem, kas SM nežēloja asu kritiku. Atbildot uz pārmetumiem, ka SM ministrija neesot izskatījusi visus ieinteresēto pušu ostu pārvaldes reformu ierosinājumus, viņš attrauca, ka darba grupā ir izskatīta «vesela virkne absurdu priekšlikumu» un viņam pat kļuvis žēl to stundu, kuras lieki iztērētas.
Arī komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) iespēju kritizēt ministriju garām nepalaida. Viņš pauda uzskatu, ka darba grupa izveidota tikai, lai samazinātu to priekšlikumu skaitu, kas varētu uzlabot ostu pārvalžu darbu. Nepieņemami esot arī tas, ka priekšlikumu izstrādātāji nav ņēmuši vērā starptautisko pieredzi un sabiedrisko organizāciju ieteikumus.
Jāgaida uz ES
Pret SM ministrijas darba grupas sagatavoto priekšlikumu izmantošanu un ostu likuma atvēršanu iebilda arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un K. Leiškalns. Abas ieinteresētās puses norādīja, ka ES apņēmusies šā gada laikā pārstrādāt ostu politikas pamatnostādnes. Tādēļ veikt grozījumus nacionālajā likumā, pirms nav skaidrības par ES politiku, nav pamata. K. Leiškalns vien norādīja, ka Eiropas Komisijā esot izskanējušas idejas par vienotu nodevu par ostu pakalpojumiem ieviešanu. Tas būšot pārbaudījums ES parlamenta deputātiem no Latvijas, jo, pieļaujot šādu regulējumu, mūsu ostas varētu ciest kravu apjoma samazināšanos. «Bieži tieši zemākas cenas ir tas, ar ko varam pievilināt pārvadātājus,» teica K. Leiškalns.
Nopelts, piemēram, tika piedāvātais grozījums, kas paredzētu – ostai obligāti jāslēdz līgums ar uzņēmēju pat tad, ja tā biznesa plāns neatbilst ostas darbības principiem un interesēm.
Konfliktējošs viedoklis
Savukārt Baltijas asociācija – transports un loģistika, kā arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji mudināja nekavējoties atvērt ostu likumu. Investoru pārstāvji pauda arī atbalstu SM priekšlikumiem, kas atbilstot padomes pārstāvēto uzņēmēju viedoklim par labāku pārvaldību publiskā īpašuma – Latvijas ostu – apsaimniekošanā. Vērojot iesaistīto pušu nesavietojamos viedokļus, komisijas biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka iesaistītās puses acīmredzami katra lobē savas intereses. Savukārt, atbildot uz investoru gaušanos, ka tie netika pieaicināti priekšlikumu izstrādāšanā, deputāts pajautāja – cik lielas investīcijas Latvijas ostās veikuši padomes pārstāvēto valstu uzņēmēji. No K. Leiškalna saņemot atbildes, ka investīcijas ir ārkārtīgi mazas, I. Līdaka secināja, ka nepieciešamība pieaicināt investoru pārstāvjus tātad nav bijusi.