Līdzšinējā reģionālā politika nav devusi vajadzīgo rezultātu, aģentūrai BNS pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inese Auniņa.
Viņa norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar citām ministrijām pašlaik izstrādā rīcības plānu Latgales sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, turklāt Sprūdžs Latgales jautājumu patlaban ir izvirzījis par svarīgāko VARAM darba kārtībā un jau vienojies ar zemkopības ministri, satiksmes ministru, izglītības un zinātnes ministru un ekonomikas ministru par konkrētu rīcību, ko īstenot maksimāli īsā laikā un ar vislielāko iespējamo efektu.
Auniņa informēja, ka šajā plānošanas periodā vēl ir neapgūts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums un to var mērķtiecīgi ieguldīt Latgales sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanā. "Nākamnedēļ VARAM, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji saskaņos kopīgi īstenojamās aktivitātes. Līdz tam tiks precizēts gan pieejamais finansējums (orientējoši – vairāki desmiti miljoni latu), gan konkrēti pasākumi, kas dos tūlītēju ietekmi," paskaidroja ministra padomniece.
Vienlaikus Auniņa atzina, ka līdzšinējā reģionālā politika nav devusi vajadzīgo rezultātu. "Pēdējā laika notikumi aizvien skaudrāk apliecina acīmredzamos faktus, kuri gadiem tikuši noklusēti un kuru risināšana atlikta uz nezināmu nākotni – līdzšinējā Latvijas reģionālā politika nav nesusi gaidīto un vajadzīgo rezultātu. Savu attieksmi pret to aizvien vairāk un skaļāk pauž pašvaldību vadītāji, bet Latvijas iedzīvotāju skaita dramatiskais samazinājums un bezdarba statistika Latgalē runā pārliecinošāk par jebkuriem vārdiem," teica ministra padomniece.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājus nedrīkst novērtēt par zemu. "Īstermiņa risinājumi ar zivi jākombinē ar ilgtermiņa pasākumiem, dodot Latvijas cilvēkiem makšķeri – nedrīkst novērtēt mūsu cilvēku potenciālu par zemu. Lielākā daļa no viņiem paši spēj veiksmīgi parūpēties par sevi un savu ģimeni un dzīvošanu no pabalstu naudas uzskata par pazemojumu," sacīja Sprūdžs.
Jau vēstīts, ka Latgales reģiona uzņēmēji un pašvaldības ir sūdzējušies par nepietiekamu atbalstu reģiona attīstībai.
Tāpat ziņots, ka Centrālās statistikas pārvaldes tautas skaitīšanas laikā iegūtie dati liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 2000.gadā, iedzīvotāju skaits visstraujāk ir samazinājies Latgalē un atsevišķos Latgales novados samazinājums pārsniedz pat 30%.