Mārtiņš Pavasaris: mana video mērķis ir sabiedrību saliedēt, nevis šķelt

"Mans mērķis nav krievu tautības pārstāvjus pelt, vai latviski runājošos celt saulītē. Mana draudzene ir patiesi sirsnīga meitene, kura nāk no krievu ģimenes, un jaukāku meiteni par viņu neesmu sastapis. Tieši Marija man palīdzēja un deva vērtīgus padomus video izveidē," skaidro Martiņš Pavasaris, kura veidotais video par došanos uz krievu valodas referendumu izraisījis lielu rezonansi sabiedrībā.

Mārtiņš stāsta: „Šī brīža situācija paliek smieklīga, jo nu jau ir nonācis tik tālu, ka dažādos mediju komentāros, izskan viedoklis par to, ka esmu latviešu “lindermans”, nacistu pēctecis vai kādas partijas iesūtīts pakalpiņš, kurš reklamē latviešu valodu, vēršoties pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. Šādus viedokļus lasot man nāk smiekli. Nevēlos tikt saistīts ar kādu no politiskajiem spēkiem.”

Lai arī daži no viedokļiem un komentāriem par Mārtiņa veidoto video ir aizskaroši un necieņu izrādoši, puisis atzīst, ka ir saņēmis uzslavas un labus vārdus arī no krievu tautības pārstāvjiem. „Liels pārsteigums bija saņemot pozitīvas vēstules no krievvalodīgajiem, kuri apsveica manu cīņas sparu un vēlmi likt cilvēkiem saprast, ka ir jārunā, jāseko līdzi notiekošajam un kritiski jāanalizē procesi, kuros esam iesaistīti, nevis jādalās divās nošķirtās grupās un jāecējas vienam uz otru,” stāsta Mārtiņš.

Pirms pāris mēnešiem, kad sāka veidoties Zatlera reformu partija (ZRP), Mārtiņš Pavasaris iestājās jaunizveidotajā partijā, ar mērķi izklāstīt savas idejas un, iespējams, laika gaitā nopietni valsts iesaistīties politiskajos procesos. Taču Mārtiņš ZRP pameta, jo pieredzes trūkums puisim liedza pilnvērtīgi darboties politiskajā organizācijā.

Jautājumā par Saskaņas centra (SC) pozīciju šajā referendumā Mārtiņš norāda: „Es uzskatu, ka Saskaņas centrā ir daudz, gudru cilvēku. Saprotu arī Nila Ušakova veikto balsojumu par krievu valodu. Jāatzīst, ka 10. Saeimas velēšanās arī es atdevu savu balsi par Saskaņas centru ar cerību, ka viņu idejas nāks par labu Saeimas darbam. Ušakova balsojums mani pievīla, bet kā jau iepriekš minēju, varu viņu saprast.” Bet par Vladimiru Lindermanu Mārtiņš atteicās izteikties.

Runājot par iemesliem, kuri noveduši Latvijas valsti līdz referendumam par divvalodību, Mārtiņš vainu saskata Nacionālajā apvienībā, kura izdarījusi muļķīgu soli, sākot vākt parakstus par Latvijā esošo krievu skolu likvidēšanu. „Uzskatu, ka šāds solis vēl vairāk saasina savstarpējās attiecības starp krieviem un latviešiem. Neesmu dzirdējis, ka kāds gaustos par krievu skolām. Šo tēmu izcelt gaisma bija kļūda, par kuru šobrīd maksājām, gaidot 18. februāri, kurš izšķirs valsts valodas likteni,” stāsta Mārtiņš.

Sarunā ar nra.lv Mārtiņš atklāj, ka ir pārsteigts par sacelto ažiotāžu sava video dēļ, kur aicina latviešus nestāvēt malā, bet gan iesaistīties valsts procesos, kuri šobrīd apdraud latviešu valodu, kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

Ir izskanējusi informācija, ka Mārtiņa veidotais video varētu kļūt par oficiālo videoklipu, kurš aicinātu 18. februārī notiekošajā referendumā balsot pret Satversmes grozījumu maiņu, saglabājot latviešu valodu, kā vienīgo valsts valodu. Mārtiņš apstiprina, ka ir sazinājies ar Latviešu valodas aģentūru, kurš izteicis piedāvājumu iegādāties puiša veidoto video materiālu, bet šī saruna apstājusies tikai pie idejas un šobrīd nekas konkrētāks nav zināms.

Mārtiņš Pavasaris stāsta, ka video izveidei ir ieguldījis tikai 90 santīmus, kurus iztērējis sabiedriskajam transportam, lai nokļūtu līdz centram, kur notika filmēšana. „Smieklīga cena par šobrīd sacelto ažiotāžu, bet mans mērķis nav piepelnīties uz šī video rēķina. Nevēlos, lai tiek tērēta valsts nauda par materiālu, kurš ir brīvi pieejams internetā un jebkurš to var noskatīties. Gribētu, lai šī nauda labāk tiek ziedota dzīvnieku patversmēm, jo mans mērķis jau ir sasniegts.”

Mārtiņš ir tikai 19 gadus jauns, bet jau paspējis sevi pierādīt, gan kā dedzīgu valsts un tās vērtību aizstāvi, gan kā literatūru mīlošu jaunieti, kurš 2011. gadā absolvējot Āgenskalna valsts ģimnāziju saņēma goda rakstu par sasniegumiem literatūrā, kuru pasniedza Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.