Enerģētikas projektu izmaksas palielinās; EK pārstāve komentē situāciju Latvijā

Viens no enerģētikas projektiem, kas pēdējā laikā ir piedzīvojis sadārdzinājumu, ir elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas piegāde un uzstādīšana Latvijā, taču tiek meklēti risinājumi papildu finansējuma piesaistei, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorāta Zaļās pārejas un enegosistēmu integrācijas departamenta vadītāja Katarina Sikova-Magnija, uzsverot, ka viņa ir optimistiska par iznākumu.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja ne tikai būtisku energoresursu cenu kāpumu, bet radīja traucējumus arī dažādu materiālu piegādes ķēdēs, kas izraisīja, piemēram, tērauda cenu pieaugumu un apgrūtināja piekļuvi noteiktām izejvielām.

"Mēs redzam, ka dažos projektos iepirkumu cenas ir augstākas par budžetā paredzētajām, un tas rada būtiskus ierobežojumus un problēmas. Mēs vērtējam, kādu atbalstu var sniegt, izmantojot Atveseļošanas fondu un citus mūsu rīcībā esošos instrumentus. Divi šādi piemēri ir arī Baltijā. Viens ir elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) iekārtu piegādes un uzstādīšanas projekts Latvijā un otrs ir Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums "Harmony Link" un ir daļa no desinhronizācijas projekta. Abos gadījumos izmaksas ir ievērojami palielinājušās, bet mēs strādājam pie risinājumu meklēšanas ar visām iesaistītajām valstīm," sacīja Sikova-Magnija.

Viņa norādīja, ka elektroenerģiju uzkrājošo bateriju projekta gadījumā papildu finansējums tiek meklēts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (CEF), kā arī Atjaunošanas fondā.

"Darbs pie tā turpinās un es esmu diezgan optimistiski noskaņota, ka mums izdosies rast risinājumu," sacīja EK pārstāve.

Savukārt "Harmony Link" gadījumā, kura izveides cenas arī ir diezgan būtiski pieaugušas, projekta virzītāji vērtē alternatīvus tehniskus risinājumus. Tā vietā, lai savienojums šķērsotu jūru, tiek apsvērts, vai tam nevarētu izmantot dzelzceļa līniju "Rail Baltica" un izbūvēt elektrolīniju gar "Rail Baltica" trasi. Ja tas tehniski būs iespējams, projekts izmaksātu lētāk un varētu iekļauties budžetā, kas bija paredzēts, klāstīja Sikova-Magnija.

Jau vēstīts, ka Latvijas elektrības pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ir saņēmis trīs piedāvājumus piegādāt un apakšstacijās Tumē un Rēzeknē uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas. Priekšlikumi uzstādīt bateriju sistēmas saņemti no SIA "Monum", Francijas uzņēmuma "Nidec ASI" un Vācijas uzņēmuma "Rolls-Royce Solutions". Finanšu piedāvājumi ir robežās no 79 miljoniem eiro līdz 87 miljoniem eiro.

Piedāvājumi saņemti AST rīkotajā atklātajā sarunu procedūrā, kura tika izsludināta 2023.gada 20.jūlijā un paredzēja līgumcenu 100 miljonu eiro apmērā. Iepriekš AST pārtrauca 2022.gada 21.jūlijā izsludinātu sarunu procedūru, kurā kā paredzamā līgumcena bija norādīti 58,66 miljoni eiro.

AST plāno iegādāties bateriju sistēmu ar kopējo jaudu 80 megavatu un ietilpību 160 megavatstundu, bateriju sistēmas izvietojot divās vietās. AST apakšstacijā Tumē tiks izvietota 20 megavatu un 40 megavatstundu baterija, bet 60 megavatu un 120 megavatstundu baterija tiks izvietota AST apakšstacijā Rēzeknē.

2022.gada janvārī no CEF fonda bateriju uzstādīšanai AST Rēzeknes apakšstacijā tika piešķirts 30 miljonu eiro līdzfinansējums. Savukārt Tumes apakšstacijā baterijas uzstādīt AST apņēmās par saviem līdzekļiem. Kopumā no CEF nesegtās projekta izmaksas 2022.gada sākumā tika lēstas 47,3 miljonu eiro apjomā, un tās AST plānoja segt no saviem līdzekļiem, kā arī piesaistot finansējumu kapitāla tirgos.

Bateriju sistēmas nepieciešams Latvijas energoapgādes drošumam un jaudu balansēšanai pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem un atslēgšanās no BRELL loka, kas Baltijas valstu energosistēmas savieno ar Krieviju un Baltkrieviju.