Dubultā ceļ dabas resursu nodokli ievestiem auto; nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem [papildināts]

© Dmitrijs Suļžics/MN

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz ar nākamo gadu atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi.

Nodoklis būs jāmaksā par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm.

Debatēs deputāts Edgars Tavars (AS) uzsvēra, ka tiks noteikts nodoklis 12,2 eiro par vienu kilogramu mitro salvešu. AS priekšlikums paredzēja desmit reizes samazināt minēto apmēru - no 12,2 eiro kilogramā uz 1,2 eiro kilogramā.

Politiķis atzīmēja, ka mitrās salvetes izmanto jaunie vecāki bērnu apkopšanai, kad nav pieejams ūdens, kā arī salvetes izmanto kopēji. Tavara ieskatā, šī esot kārtējā jaunā norma, kas ''klasiski'' iezīmē šī budžeta izstrādātāju nespēju iedziļināties, jo koalīcijai neesot skaidrs, cik daudz mitro salvešu tiek izmantots.

Deputāts Andris Kulbergs (AS) teica, ka saistībā ar jaundzimušo ikdienā izmanto mitrās salvetes. Paciņā ir 120 gabalu, 520 gramu, un tā maksā aptuveni trīs eiro. Taču ar likuma izmaiņām turpmāk nodoklis būs 6,20 eiro un minētā paciņa maksās 9,20 eiro, norādīja politiķis, retoriski vaicājot, vai ir adekvāti trīs reizes palielināt produkta cenu tikai ar vienu nodevu.

Koalīcijas politiķe Jana Simanovska (P) pauda, ka Tavars un Kulbergs maldina sabiedrību, apgalvojot, ka visām mitrajām salvetēm pacels nodokli, jo tā neesot taisnība. Deputāte norādīja, ka nodokli cels tikai tām salvetēm, kas satur plastmasu, taču tirgū ir pieejamas arī alternatīvas. Simanovska uzsvēra, ka nodokļa mērķis ir veicināt to, ka cilvēki izmanto alternatīvas bez plastmasas, padarot plastmasu saturošās salvetes dārgākas.

Likums paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem.

No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.

Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.

Ar grozījumiem plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, dabas resursu nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.

Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars. Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem paaugstinās divas reizes uz 110 eiro.

Tāpat plānots noteikt jaunus dabas resursu nodokļa objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.

Kā uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paaugstinātās nodokļa likmes veicinās dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un vides piesārņojuma ierobežošanu, samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu.

Nodoklis tiks piemērots tekstilizstrādājumiem, lai samazinātu atkritumu poligonos nodoto tekstilmateriālu apjomu, kā arī pārstrādājamam un nepārstrādājamam iepakojumam, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Tekstilizstrādājumiem nodoklis tiks piemērots no 2024.gada 1.jūlija.

Nodoklis no 2025.gada 1.janvāra tiks piemērots baloniem un mitrajām salvetēm. "Būtiski - šīm precēm DRN būs jāmaksā tad, ja ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla un organizatoriska atbildība par noteiktām preču grupām un to atkritumiem. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir jāparedz, lai novērstu piegružojumu publiskās vietās ar atkritumiem, kas veidojas pēc mitro salvešu lietošanas un balonu izmantošanas. Prasība par sistēmas izveidošana un piemērošana attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm," pauž ministrija.

Tika arī pārskatīts spēkā esošais ieņēmumu no šī nodokļa maksājumiem sadalījums starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem, kā arī paredz pašvaldības atbildību noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas neizpildes gadījumā, sasaistot to ar nodokļa ieņēmumu novirzīšanu pašvaldībām. Savukārt lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu plānots piemērot nodokli ogļūdeņražu ieguvei.

Ar grozījumiem plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, dabas resursu nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.

Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars. Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem paaugstinās divas reizes uz 110 eiro.

Tāpat plānots noteikt jaunus dabas resursu nodokļa objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.