Mūžībā aizsaukts ilggadējais Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs

Juris Krūmiņs dzimis Rūjienā 1972. gada 29. oktobrī, bet ģimene dzīvo Līgatnē un sevi arī lepni identificē kā līgatniešus. Jau skolas laikos ievērots viņa mākslinieciskais talants, tāpēc 1988. gadā Juris uzsāk mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Koktēlniecības nodaļā, ko 1992. gadā beidz ar izcilību.

Pēc tam Juris iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā Interjera un iekārtu nodaļā (šobrīd LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozare). 1996. gadā tiek iegūts Bakalaura grāds, bet 1999. gadā - mākslinieka diploms Vides mākslas apakšnozarē. Visbeidzot 2000. gadā ar izcilību tiek iegūts Mākslas maģistra grāds par tēmu: “Bīdermeijera mēbeļu stila formu īpatnības Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā”.

Pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijā tieši Jānis Andris Osis uzaicināja Juri kļūt par pasniedzēju Vides mākslas apakšnozarē. Juris ir LMA pasniedzējs no 2000. gada, un viņa lielākais pienesums bija atraisīt studentos dizaina domāšanas pieeju un spēju paskatīties uz lietām no cita skatupunkta caur eksperimentālu uzdrīkstēšanos.

Daudzi no viņa studentiem guvuši panākumus vietējos un starptautiskos dizaina konkursos, un saņēmuši atzinību gan lokālā, gan pasaules mērogā. Lielākā daļa no viņiem arī šobrīd turpina radošo darbību un ir savas jomas profesionāļi.

Arī viņš pats piedalījies un ieguvis pirmās vietas tādos dizaina konkursos kā SaloneSatellite Maskavā, piedalījies simpozijos un metu konkursos, piedalījies grupu un personālizstādēs.

Juris vadījis neskaitāmus diplomdarbus, kā arī bijis daudzās kvalifikācijas darbu komisijās Latvijas dizaina un mākslas skolās. Kopā ar Dizaina nodaļas kolēģiem rīkojis studentu izstādes, vasaras prakses, klauzūras un radošo darbnīcu projektus.

Paralēli Juris nemitīgi pilnveidojis sevi kvalifikācijas celšanas un Eiropas mobilitātes programmās, un regulāri apmeklējis starptautiskas dizaina izstādes Milānā, Venēcijā, Londonā, Stokholmā.

Juris izmanto materialitāti kā metodi satura un formveides meklējumos. Vērojot, pētot un kombinējot šķietami nesavienojamas lietas, kas noved pie inovatīviem risinājumiem un produktiem. Juris vienmēr savus studentus ir izaicinājis, provocējis domāt citādāk, licis vairāk analizēt, vērot procesus, ļaujot studentam atklāt un nonākt pie rezultāta. Viņš bija prasīgs, bet caur radošajām mokām daudzi izgāja ārpus savas komforta zonas un kļuva par labākiem domātājiem.

Daudzi draugi, kolēģi un studenti atcerēsies Juri kā talantīgu, vitālu, asprātīgu cilvēku, kas iet pret straumi, un ir palīdzējis attīstieties citiem talantīgiem cilvēkiem.