Zināms, kā Latvija tērēs EK piešķirtos 17 miljonus eiro ES austrumu robežas uzraudzībai
Latvija Eiropas Komisija (EK) piešķirtos 17 miljonus eiro investēs viedās infrastruktūras izbūvē uz robežas ar Krieviju, informē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Šonedēļ EK ir atbalstījusi ieceri piešķirt Latvijai 17 miljonus eiro, lai uzlabotu ES austrumu robežas uzraudzību. EK, izvērtējot datus un faktisko situāciju, ar ko saskaras dalībvalstis uz ārējās austrumu robežas, atzinusi, ka Baltkrievijas un Krievijas autoritāro režīmu apzināti organizētā migrācijas plūsma rada ārkārtēju situāciju.
Tādēļ sešām ES dalībvalstīm tiek piešķirti papildu 170 miljoni eiro robežu stiprināšanai. No šiem līdzekļiem Latvijai paredzētie 17 miljoni eiro tiks izmantoti viedās infrastruktūras izbūvei uz ārējās robežas ar Krieviju 52,9 kilometrus garā posmā. Šī infrastruktūra Valsts robežsardzes darbu padarīs efektīvāku un ārējo robežu drošāku, sola iekšlietu resors.
"Šis EK solis, piešķirot papildu finansējumu ES ārējās austrumu robežas drošības stiprināšanai, apliecina, ka Krievijas un Baltkrievijas režīmu īstenotie pasākumi uz ES ārējām robežām ir naidīgs hibrīduzbrukums ar mērķi destabilizēt situāciju un drošību visā ES blokā. Papildu finansējums robežas aprīkošanai apliecina, ka ES ārējās robežas nostiprināšana tiek uztverta kā visu dalībvalstu solidāra atbildība un netiek uzlikta vien uz mūsu reģiona valstu pleciem," sacījis Kozlovskis.
Arī patlaban norisinās viedās jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves priekšdarbi uz Latvijas-Krievijas robežas par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2024. - 2026.gadam. EK papildu piešķirtais finansējums 17 miljonu eiro apmērā ļaus atvieglot valsts budžetu.
Plānots, ka visas Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar viedo infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026.gada beigām.
Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla, elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtām, kā arī ar to saistītās infrastruktūras. Šī infrastruktūra būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas, sola IeM.
Tāpat EK ir noteikusi tiesības ierobežot patvēruma tiesības nelegālajiem imigrantiem, kurus Maskavas un Minskas totalitārie režīmi izmanto kā instrumentus bloka destabilizēšanai. Iekšlietu ministrs uzsver, ka Baltijas valstis ir sadzirdētas un šāds EK paziņojums aplieca dalībvalstu tiesības īstenot nacionālus pasākumus, kad tiek ļaunprātīgi pārkāptas demokrātiskās vērtības, tiek apdraudēta nacionālā drošība.
2024.gadā nelegālu iekļūšanas gadījumu skaits uz ES un Baltkrievijas robežas palielinājās par 66% salīdzinājumā ar 2023.gadu.
EK šonedēļ lēmusi piešķirt 170 miljonus eiro sešām pierobežas valstīm, lai uzlabotu robežu uzraudzību. No šiem līdzekļiem Igaunija saņems 19,4 miljonus eiro, Somija - 50 miljonus eiro, Latvija - 17 miljonus eiro, Lietuva - 15,4 miljonus eiro, Polija - 52 miljonus eiro un Norvēģija - 16,4 miljonus eiro.