Pētījums: vai Latvijas darba tirgū ir izplatīta diskriminācija?

© unsplash.com

Latvijā vairākums (79 %) aptaujāto iedzīvotāju nenoliedz, ka darba tirgū sastopami vairāki diskriminācijas veidi, no kuriem par izplatītāko vismaz trešdaļa (37 %) respondentu uzskata “eidžismu” jeb vecuma diskrimināciju, noskaidrots informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tietoevry” un tirgus izpētes kompānijas “Norstat” veiktajā pētījumā.

“Sabiedrības viedoklis ataino skaudro realitāti - darba tirgū joprojām klātesoša ir diskriminācija, īpaši “eidžisms”. Tā nav jauna problēma pasaulē, tādēļ pieprasa attieksmes maiņu. Aizspriedumi ietekmē nevienlīdzīgai attieksmei pakļauto cilvēku dzīves kvalitāti. Mūsu pieredze apliecina, ka dažādība paplašina redzesloku, veicina attīstību, no kā ieguvēji ir visi. Mūsdienīgā biznesa vidē darba devējiem pilnībā jākoncentrējas uz darbinieka kompetencēm un labbūtību, nevis jāšķiro cilvēki,” uzsver IT uzņēmuma “Tietoevry” Latvijas filiāles personāla vadītāja Jolanta Dreiblate.

Toties katrs desmitais (10 %) respondents apgalvo, ka sastopams diskriminācijas veids Latvijas darba tirgū ir rasisms un diskriminējoša attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti. Nedaudz mazāk (9 %) iedzīvotāju vērš uzmanību diskriminācijai sociālā statusa vai kopienas dēļ. Turpretim 8 % aptaujāto uzskata, ka Latvijas darba tirgū diskriminācija nav izplatīta. Seksismu un homofobiju min attiecīgi 6 % un 5 % respondentu, bet 13 % iedzīvotāju nav skaidras atbildes.

“Lai darba tirgū izskaustu diskrimināciju, nepietiek vien ar uzņēmumu cīņu pret aizspriedumiem. Organizācijām ir jāveicina dažādība un jārada iekļaujoša darba kultūra, kurā ikkatram cilvēkam ir vienlīdzīgas iespējas pilnībā attīstīt savus talantus un profesionālo potenciālu atbilstoši pūlēm un vēlmēm,” uzskata J. Dreiblate. Viņa piebilst, ka organizāciju kultūras nosaka, vai uzņēmumi īsteno praktiskas iniciatīvas vai slēpjas aiz skaistiem saukļiem.

Saskaņā ar pētījuma datiem “eidžisms” visos reģionos un vecumos tiek uzskatīts par visvairāk izplatīto diskriminācijas veidu Latvijas darba tirgū. Vecumā no 18 līdz 39 gadiem to par visvairāk sastopamo tendenci izceļ katrs ceturtais (25 %) respondents, bet pārliecība par problemātiku pieaug no 40 gadiem. Īpaši no 50 līdz 74 gadiem, aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju minot vecuma diskrimināciju.

Tikmēr būtiska atšķirība ir novērojama starp respondentiem 18-29 gadu vecumā, kuri par otru visvairāk izplatīto diskriminācijas veidu Latvijas darba tirgū izceļ homofobiju. Aizspriedumus seksuālās identitātes dēļ par izplatītu problēmu attiecīgajā vecuma grupā akcentē 15 % aptaujāto cilvēku.

Salīdzinot rezultātus starp reģioniem, rasismu kā otru visvairāk sastopamo problēmu Latvijā izceļ 12 % rīdzinieku un 15 % kurzemnieku. Diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti par darba tirgū otru visvairāk sastopamo problēmu izvirza 13 % Pierīgas, kā arī 11 % cilvēku Vidzemē un Zemgalē. Savukārt Latgalē 14 % respondentu norāda uz diskrimināciju sociālā statusa vai kopienas dēļ.

Latvijā

Latvijā šogad maijā reģistrētas 260 580 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.

Svarīgākais