Keris: Kariņš iegājis premjerēšanas vēsturē ar to, ka atļaujas pateikt, ka ir likumi, kurus var nepildīt

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris neredz jēgu kārtējās darba grupas izveidei jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa nodrošināšanai.

Viņa vērtējumā tā ir absurda ideja, kas sakņojas līdzšinējā koalīcijas politikas izvēlē, proti, nedot naudu veselības aprūpei vajadzīgajā apjomā, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, kā arī veidot darba grupas par jautājumiem, kas sen jau esot izskatīti un izlemti.

"Par [veselības aprūpes finansēšanas] modeli jau 2016., 2017.gadā bija ļoti nopietnas diskusijas, piedaloties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertiem, kad Ministru prezidents bija Māris Kučinskis (AS). Atliek tikai ieskatīties materiālos un tur viss ir skaidrs. Kāpēc atkal jātērē laiks un enerģija, lai to dublētu? Godīgi sakot, manuprāt, tas iederas [premjera Krišjāņa] Kariņa (JV) politikas stilā - nedot naudu veselības aprūpei par spīti tam, ko iesaka gan PVO, gan Eiropas Komisija," pauda Keris.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešama konkrēta, politiski izlēmīga un atbildīga rīcība, beidzot piešķirot veselības nozarei valsts finansējumu atbilstoši labai starptautiskajai praksei, starptautisko partneru ieteikumiem un Latvijas iedzīvotāju tiesībām un interesēm.

"Kariņš iegājis premjerēšanas vēsturē ar to, ka atļaujas Ministru kabineta zālē pateikt, ka ir likumi, kurus var nepildīt. Pieņemsim, ka būs likums, kas nosaka, ka tik un tik procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām jādod veselības aprūpei, Kariņš pateiks, ka tāds likums jau ir, un to var nepildīt. Viss turpināsies pa vecam," uzskata Keris.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) plāno veidot darba grupu kopā ar darba devējiem un nozares ekspertiem, lai sagatavotu priekšlikumus veselības aprūpes nozares finansēšanas modelim. Veselības ministre Līga Meņģelsone tika norādījusi, ka modelim ir jābūt ilgtspējīgam, stabilam, sistēmiskam un prognozējamam, turklāt tādam, kas garantē sasniegt izcilību veselības aprūpē.

Latvijas Ārstu biedrības vērtējumā gan tā ir kārtējā atruna, lai nenodrošinātu vajadzīgo finansējumu veselības aprūpei.

"Darba grupai varētu būt jēga, ja tiktu ņemti vērā Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ieteikumi, kurus Latvija ignorē jau desmitiem gadu. Esošajā smagajā situācijā šāda premjera rīcība ir vērtējama kā kaitnieciska attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem," uzskata LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais