Keris: Valdība kārtējo reizi nolēmusi apkrāpt mediķus; arodbiedrība uz tikšanos ar VM neieradīsies

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji arī šodien neieradīsies uz tikšanos ar Veselības ministrijas (VM) amatpersonām, piektdien preses konferencē sacīja LVSADA vadītājs Valdis Keris.

Viņš norādīja, ka VM arodbiedrībai sūtījusi uzaicinājumu uz tikšanos, lai apspriestu ārstniecības personu atalgojuma pieauguma jautājumus un informētu par ārstniecības personu jaunā atalgojuma modeļu apstiprināšanu valdībā, tomēr nav saņemts uzaicinājums uz kolektīva interešu strīda risināšanas sarunām.

Arodbiedrība atbildē VM norādījusi, ka par jaunā atalgojuma modeļa apstiprināšanu valdībā ir informēti, bet attiecībā uz kolektīvā interešu strīda risināšanu atgādina, ka LVSADA padome 2021.gada decembrī nosūtījusi oficiālu vēstuli VM, kurā informēja par izlīgšanas sarunu pārtraukšanu un streika komitejas izveidi. Vienlaikus gadījumā, ja VM piekritīs LVSADA kolektīva interešu strīda prasību izpildei, arodbiedrība paudusi gatavību izskatīt jautājumu par izlīgšanas sarunu atsākšanu.

Keris esot vaicājis arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kāpēc premjers nepalīdz risināt kolektīvā interešu strīda situāciju starp arodbiedrību un VM. No atbildes viņš secinājis, ka Ministru prezidents nav iepazinies ar streika prasībām un neizprotot situācijas nopietnību.

Vienlaikus, komentējot VM sagatavoto atalgojuma modeli, Keris norādīja, ka "apgalvojums, ka nozare ir veidojusi šo modeli un to atbalsta, neatbilst patiesībai, jo jaunā modeļa izstrādē netika veidota oficiāla darba grupas, bet bija tikai VM izveidota domnīca, kurā izlases kārtībā tika uzaicināti organizāciju pārstāvji, bez tiesībām deleģēt kādam citam organizācijas pārstāvim tiesības tajā piedalīties".

"Ir ļoti žēl, ka valdība kārtējo reizi nolēmusi apkrāpt mediķus un tādā veidā apkrāpt visu sabiedrību, jo bez kvalificēta darbaspēka nedarbosies neviena medicīniska tehnoloģija, taču Latvijas pacienti ir pelnījuši, ka viņiem ir vienlīdzīgi un labi pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, ko nodrošina kvalitatīvs personāls pietiekamā skaitā," sacīja arodbiedrības vadītājs.

LVSADA rīcībā esošā informācija liecina, ka mediķu streikam pieteikušies 316 dalībnieki. Vienlaikus Keris norādīja, ka pacientiem nevajag uztraukties, ka viņu veselībai var tikt nodarīts nozīmīgs kaitējums, tomēr iespējamas zināmas neērtības - ilgāk jāgaida uz pakalpojuma saņemšanu, kā arī iespējams mazāks komforta līmenis.

Keris apgalvoja, ka 316 dalībnieki Latvijas mērogā ir pietiekami, lai nopietni brīdinātu gan politiķus, gan sabiedrību par to, kas notiks, ja valdība neieklausīsies arodbiedrības streika prasībās un tās neizpildīs. Vienlaikus, nepildot mediķu prasības, situācija veselības nozarē pasliktināšoties, tostarp iespējama ārstu aizplūšana no valsts sektora uz ārvalstīm vai privāto ārstniecības sektoru, kas nozīmētu pakalpojuma pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos.

Jau ziņots, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, 22.septembrī VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.

Pirms mediķu atalgojuma modeļa skatīšanas valdībā LVSADA vienojās par atkārtota brīdinājuma streika rīkošanu 27. un 28.septembrī.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.

Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Savukārt VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.