Izmeklējot Krievijas kara noziegumus, Latvija Starptautiskajā krimināltiesa nodevusi vairākas ukraiņu bēgļu liecības

Izmeklējot lietu par Krievijas kara noziegumiem, Latvija Starptautiskā krimināltiesa nodevusi vairākas ukraiņu bēgļu liecības, stāsta Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas Evita Šiba, kura ir uzraugošā prokurore Valsts drošības dienesta (VDD) sāktajā lietā par kara noziegumiem.

Izmeklēšana joprojām turpinās, turklāt valstī turpina ierasties bēgļi no Ukrainas. Šiem cilvēkiem uz robežas tiek izsniegta informatīvā lapa ar informāciju par iespējām liecināt par kara noziegumiem.

Līdz šim identificētas 163 personas kā iespējamie cilvēki, kuri vēlas liecināt. Tālākajā darbā veikta šo cilvēku aptauja un no šīm personām izkristalizējās 30 cilvēki, kurus bija vērts nopratināt jau kā lieciniekus. Piecas personas atzītas kā cietušie.

"Šis ir nepārtraukts process. Nevar teikt, ka esam tagad apstājušies un visu savākuši. Varbūt pēc kara būs vēl cilvēki, kuri var ko pastāstīt," piebilda Šiba.

Viņa norādīja, ka atbilstoši vajadzībai Latvija var apmainīties ar jebkuru apvienotajā izmeklēšanas grupā iekļauto valsti. "Tāpat, piemēram, mēs esam jau nodevuši starptautiskajai krimināltiesai vairākas liecības. Arī šīs tiesas izmeklētāji bijuši Latvijā un nopratinājuši cilvēkus," norādīja prokurore.

Šiba gan nekomentēja, par kādiem noziegumiem šie pieci cietušie liecinājuši. Par cietušajiem atzītas tādas personas, kuras guvušas miesas bojājumus, turklāt cietušajiem arī veiktas ekspertīzes.

Lietā patlaban nav aizdomās turētie vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess. "Patlaban nav iegūtas tādas ziņas, ka kāds cietušais būtu nosaucis konkrētu cilvēku, kurš nodarījis miesas bojājumus. Nav izveidojusies konkrēta epizode, kur varam identificēt vainīgo personu," piebilda Šiba.

Jau ziņots, ka VDD pērn 15.martā sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā. Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām. Kriminālprocesu uzrauga prokuratūra.

Pērn 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Kara rezultātā Latvijā līdz šim nokļuvuši tūkstošiem bēgļu.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns pērn maijā Hāgā parakstījis vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā (AIG), kuras uzmanības centrā ir Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā.