Antisemītiska rakstura noziegumu Latvijā ir procentuāli maz
Antisemītiska rakstura noziegumu Latvijā ir procentuāli maz, tomēr naida noziegumu gadījumos tiesībsargājošo iestāžu darba efektivitāte ir atkarīga no cietušo un citu personu gatavības ziņot par šiem noziegumiem, secināts publiskajai apspriešanai nodotajā Kultūras ministrijas plāna projektā par rasisma un antisemītisma mazināšanu 2022.-2023.gadam.
Savukārt saskaņā ar Valsts policijas un Valsts drošības dienesta sniegtajiem datiem laikā no 2019.gada līdz 2022.gadam sākti četri kriminālprocesi saistībā ar noziegumiem, kas iespējams ir saistīti ar antisemītismu.
2019.gadā tika sākti divi šādi kriminālprocesi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. 2020.gadā tika sākts viens kriminālprocess par noziegumu, kas, iespējams, saistīts ar antisemītismu, bet 2021.gada septembrī pieņemts lēmums sākt kriminālvajāšanu pret vienu personu saskaņā ar minētā Krimināllikuma panta normu, proti, par sociālajā vietnē "Facebook" ievietotu komentāru, kas pauž klaju neiecietību, naidu un vardarbību pret ebreju tautas pārstāvjiem.
"Kopumā secināms, ka antisemītiska rakstura noziegumu Latvijā ir procentuāli maz. Turklāt katrs notikums (administratīva, krimināla un dažkārt pat civila rakstura), kas nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek reģistrēts Elektronisko notikumu žurnālā un dati tiek skatīti un apkopoti regulāri, vērtējot arī atsevišķu tēmu problemātiku," teikts plāna projektā.
Kopš 1998.gada, kad Valsts policija nodrošina apsardzi sinagogai "Peitav Shul" Rīgā, noziedzīgi nodarījumi pret ebreju kopienas kultūrvietām nav izdarīti.
Pasaules Ebreju kongresa sagatavotajā paziņojumā pērn oktobrī pieminēts, ka Latvijā antisemītisms novērojams pārsvarā interneta vidē, taču kopumā sabiedrībā vērojams zems antisemītisma līmenis.
Skatot vairāku gadu statistikas datus un tendences, Latvijā ir novērojama vispārēja problemātika ar naida runu un naidīga noskaņojuma izpausmēm tiešsaistē. Tādēļ Valsts policija sadarbībā ar Latvijā populāriem tiešsaistes portāliem veic komentāru monitoringu, proti, ja persona tiešsaistē komentāros kurina naidu vai veicina naida runu, komentārs tiek dzēsts un portālam pieejamā informācija tiek nodota policijai turpmāka lēmuma pieņemšanai.
Tāpat plāna projektā minēts, ka naida noziegumu gadījumos tiesībsargājošo iestāžu darba efektivitāte ir atkarīga no cietušo un citu personu gatavības ziņot par šiem noziegumiem. Tomēr cilvēki, kas pārstāv dažādas mazaizsargātās grupas, bieži vien neatpazīst naida noziegumus un neapzinās, ka konkrētais nodarījums varētu būt sodāms.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas apkopoto informāciju, laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2022.gada septembrim Latvijas tiesās ir pabeigti desmit tiesvedības procesi pēc Krimināllikuma panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu un kopumā notiesātas astoņas personas.
Savukārt saskaņā ar Valsts drošības dienesta (VDD) apkopoto informāciju, no 2018.gada līdz 2022.gada 1.septembrim pēc minētā Krimināllikuma panta sākti 32 kriminālprocesi.
No sākto kriminālprocesu materiāliem neizrietēja, ka pastāv valsts drošības jomas apdraudējums, kas būtu piekritīgs VDD, turklāt netika iegūtas ziņas, ka kriminālprocesā identificēto personu darbības vai personas apdraudētu valsts drošību.
Tāpēc kriminālprocesi pēc piekritības izmeklēšanas organizēšanai tika nosūtīti Valsts policijai.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Valsts policija Latvijā ir konstatējusi dažāda veida noziedzīgus nodarījumus un likumpārkāpumus, par kuriem kopumā līdz 24.augustam sākti 125 kriminālprocesi un 290 administratīvo pārkāpumu procesi, ir aktīvas 173 resoriskās pārbaudes.
Lielākoties konstatētie likumpārkāpumi aizvien ir saistīti ar militāro agresiju un totalitāro režīmu slavinošu simbolu atainošanu vidē, kā arī policija regulāri turpina fiksēt gadījumus, kas saistīti ar Ukrainas karogu zādzībām vai bojāšanu.