Ja turpināsim dzīvot ierastajā patērētāju sabiedrības ritmā, jau pārskatāmā nākotnē noslīksim paši savos saražotajos atkritumos; patērētāju sabiedrības tieksme patērēt nemainīsies, taču iespējams mainīt attieksmi pret atkritumiem un investēt intelektuālos resursus un līdzekļus to pārstrādē un atkārtotā izmantošanā, veidot pozitīvu attieksmi pret ilgtspējīgu dzīvesveidu - intervijā portālam nra.lv stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētājs un SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.
Kārtējie Ziemassvētki un tiem sekojošās Jaunā gada sagaidīšanas dzīres sola atkritumu apsaimniekotājiem kārtējās rūpes, bet dabai sāpīgu piesārņojumu. Šī gadu mija taču nebūs izņēmums vai tomēr iezīmēsies arī kāds pagrieziens atkritumu vairošanas neprātā?
Ilgtspēja ir kļuvusi par lēmumu pieņēmēju galveno prioritāti pašreizējā globālajā ekonomiskajā, politiskajā un uzņēmējdarbības vidē. Tā ietekmē visu, sākot no mūsu veselības un apkārtējās vides, līdz ekonomikas izaugsmei un sociālajiem procesiem.
Apvienoto Nāciju Organizācija ilgtspēju postulē lakoniski - “Ilgtspēja apmierina cilvēces pašreizējās vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības.” Mēs dzīvojam patēriņa sabiedrībā, kur saražotie atkritumu veidi nepārtraukti mainās, atkarībā no inovācijām, ienākumu līmeņa, jaunām vajadzībām un sociāli politiskajiem apstākļiem. Lai apmierinātu pieaugošā preču un pakalpojumu patēriņa vajadzības, dabas resursu ieguve pasaulē pēdējos 40 gados ir trīskāršojusies. Turpinot tādā tempā, drīz pilsētas pazudīs aiz poligonu atkritumu kalniem, bet 90% pasaules okeānu ūdeņi sastāvēs no polietilēna maisiņiem. Lai nenoslīktu pašu radītajos atkritumos un nodrošinātu attīstību, resursu izmantošanai jākļūst pārdomātai un ilgtspējīgai.
Vai tas nozīmē, ka gaidāmas izmaiņas globālajā vides politikā un uzņemējdarbībā?
Iepriekšējais lineārais ekonomikas modelis vairs netiek atzīts par derīgu mūsdienu globalizētās pasaules vajadzībām. Sabiedrībai un uzņēmējdarbībai visos to dzīvescikla aspektos ir jātiecas uz aprites ekonomiku, kuras pamatā ir atkritumu un piesārņojuma novēršanas principi. Tas prasa fundamentālas izmaiņas tajā, kā mēs uztveram ne tikai produktu attīstību, bet arī pašus uzņēmējdarbības modeļus, kas virza mūsu organizācijas. Šodien ne tikai atkritumu apsaimniekošanas, bet jau gandrīz visās uzņēmējdarbības jomās, darbs vairs nav saistīts tikai ar uzdevumu faktisko izpildi, iekļaujoties konkrētajos termiņos, ar mērķi saņemt pēc iespējas lielāku peļņu. Plānojot jaunajā gadā iestāties mācībās Kembridžas Universitātes Aprites ekonomikas un ilgtspējības stratēģijas programmā, es sapratu, ka šobrīd uzņēmējdarbība iet pāri šiem formālajiem rāmjiem un ir par atbildīgu, ilgtspējīgu sadarbību, ievērojot ne tikai visus valsts noteiktus standartus, bet attīstot arī savus, personīgus standartus ar domu par cilvēkiem un planētu, kā arī neaizmirstot par biznesu. Šo sinerģiju starp cilvēku (people), planētu (planet) un peļņu (profit) sauc par Trīskāršo apakšējo līniju (Tripple Bottom Line) jeb trīs P ietvaru, kas pārsniedz tradicionālos peļņas, ieguldījumu atdeves un akcionāru vērtības mērījumus, iekļaujot biznesa prioritātēs arī vides un sociālos aspektus.
Vai tad Eiropas Savienība nav viena no vadošajām trauksmes cēlējām vides jomā?
Eiropas Savienība virzās uz Eiropas zaļo kursu - tā ir aprites ekonomika un klimatneitralitāte. Nerimstošās diskusijas par aprites ekonomiku pakāpeniski ievieš atkritumu apsaimniekošanas procesos saimnieciskās domāšanas principu, kur atkritumi ir uzskatāmi par resursu. Lai strukturētu un paātrinātu šo procesu, Eiropas Savienība ir formulējusi un ieviesusi Eiropas zaļo kursu. Tas ir pirmais ceļvedis, kura uzdevums ir padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, veicinot resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, atjaunojot bioloģisko daudzveidību un samazinot piesārņojumu. Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, jo īpaši enerģētikas, lauksaimniecības, transporta un rūpniecības sektoriem. Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanai tiks veidots "Eiropas Klimata akts”, kura mērķis būs nodrošināt, lai šī politiskā apņemšanās kļūtu par dalībvalstīm saistošu juridisku pienākumu un piesaistītu investīcijas.
Galvenais Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju nulles līmeni jeb klimatneitralitāti. Eiropas Klimata likumā paredzēts atjaunināt ES klimata mērķus 2030. gadam, paredzot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 50-55% pašreizējo 40% vietā.
Neraugoties uz atkritumu kalniem tomēr varam teikt, ka Latvija siltumnīcas efektu raisošo gāzu radīšanā ieņem vienu no godpilnām pēdējām vietām?
Protams, ka lielu daļu no siltumefekta gāzēm rada arī apglabāto atkritumu sadales procesi. Tāpēc Latvijā ir noteiktā prasība līdz 2035. gadam panākt, lai poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma. To var panākt ar atkritumu šķirošanas un otrreizējās pārstrādes veicināšanu, ko īpatsvars ar katru gadu ir jāpalielina, līdz 2035. gadam panākot, ka vismaz 65% no kopējās saražoto atkritumu masas ir nodoti pārstrādei.
Taču ar atkritumu pārstrādi vien nepietiek. Piemēram, ražotāji ar dažādiem paņēmieniem nepārtraukti visādos veidos cenšas samazināt elektronisko iekārtu, viedierīču un automobiļu kalpošanas ilgumu. Šī problēma ir jārisina. Pagaidām ieguvumus no atkritumu pārstrādes apsteidz ietekme, ko atstāj nepārtrauktais pārdošanas un patēriņa pieaugums. Šis ir tā dēvētais atsitiena efekts (rebaund effect), kas bijis raksturīgs pilnīgi visām industriālajām revolūcijām, kas piedzīvotas līdz šim. Katra no tām radīja mums iespēju ražot vairāk, izmantojot mazāk resursu, un mēs to arī darījām. Mēs kļuvām daudz efektīvāki, izmantojām mazāk darbaspēka, enerģijas un materiāla vienas vienības saražošanai. Tomēr patēriņa pieaugums palielinājās eksponenciāli, pārsniedzot to ieguvumu, ko deva efektivitāte, un rezultātā noveda pie lielākas vides degradācijas un piesārņojuma. Mēs nevaram atļauties atkārtot šo ceļu turpmāk. Nepilnu gadu pēc tam, kad ES vienojās par jauniem CO2 izmešu standartiem, auto ražošanas industrija atkal nonākusi EK dienaskārtībā. Pašreizējais mērķis līdz 2021. gadam ir sasniegt 95 g CO2/km. Tomēr jaunā iniciatīva prasa straujāku virzību uz emisiju samazināšanu. Straujāk tiks veicināta pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, kā arī alternatīvo degvielu - biodegvielas un ūdeņraža - izmantošanu aviācijā, kuģniecībā un smagās tehnikas autoparkos, kur elektrifikācija šobrīd nav iespējama. Šis aspekts ir skāris arī mūs, atkritumu apsaimniekotājus, jo jau kopš 2020. gada obligātā iepirkumu prasība ir ar Eiro 6 dzinējiem aprīkoto automašīnu esamība uzņēmumu autoparkos. Pēdējo gadu laikā esam veikuši ievērojamas investīcijas, lai atjaunotu SIA “Pilsētvides serviss” autoparku un iegādātos augstākajiem Eiropas standartiem atbilstošas atkritumu savākšanas automašīnas. Pateicoties modernajam dzinējam, tiek samazināts kaitīgo izmešu daudzums un degvielas patēriņš, turklāt mašīna rada mazāk trokšņu. Mēs neuzskatām šo prasību par bargo piespiedu mēru, bet tieši otrādi - atbalstām to un saskatām tajā ieguldījumu arī mūsu uzņēmuma ilgtspējā un pozitīvo ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Varam teikt, ka atkritumu saražošana un to pārstrāde ir kā mūžīgais dzinējs un progresa virzītājspēks?
Atkritumu apsaimniekošanas process nekad neapstājas. Ne tikai tāpēc, ka tas ir nepārtraukts diennakts pakalpojums, bet gan tādēļ, ka brīdī, kad, parādās jauns atkritumu veids, jeb frakcija, tās pārstrāde pieprasa jaunus risinājumus. Tā šogad jau aprit gads kopš Rīgā un Pierīgas reģionā ir noteikta obligāta bioloģiski noārdāmo atkritumu infrastruktūras nodrošināšana. Pārējos Latvijas novados šī prasība jānodrošina līdz 2023. gadam. Lielu soli bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā spēra poligons “Getliņi EKO”, nododot ekspluatācijā pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā. Mēs, kā atkritumu apsaimniekotāji jau pirms tam bijām runājuši par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas nepieciešamību un atbalstījuši šo iniciatīvu, jo jau dažus gadus no iedzīvotāju puses ir vērojama ieinteresētība bioloģiski noārdāmu atkritumu dalītai vākšanai.
Atskatoties uz aizejošo gadu un vērtējot sasniegto pārējā uz aprites ekonomiku, tajā skaitā ieviesto aizliegumu ražot vienreizlietojamus plastmasas priekšmetus traukus, salmiņus u.c., kā arī CO2 emisijas samazināšanas aktivitātēs, atkritumu pārstrādes veicināšanā un atbalsta instrumentu attīstībā ceļā uz ilgtspejīgu saimniekošanu visos sabiedrības un uzņēmējdarbības dzīves ciklos, jāsaka, ka liels darbs ir iesākts, bet vēl vērienīgāks darbs ir priekšā. Cerams, ka nākamgad līdz ar atkritumu apglabāšanas izmaksu izmaiņām, cilvēki aizvien vairāk pievērsīsies atkritumu šķirošanai. Ievērojams atbalsts sabiedrībai būs depozīta sistēma, kas no nākamā gada noteikti mainīs ne vien atkritumu daudzumu un pārstrādes ceļu, bet arī iedzīvotāju paradumus. Mums katram jāsāk ar sevi un savu dzīves principu maiņu. Ilgtspējas principu ieviešana uzņēmumos un organizācijās, sadarbojoties spēs risināt vides problēmjautājumus valsts līmenī. Tuvojoties Ziemassvētkiem, vēlos mums visiem novēlēt, lai organizējot svētkus savā ģimenē un izdarot nepieciešamos pirkumus, mēs būtu apdomīgi un atbildīgi.
