Vairāk nekā 100 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku atklāto vēstuli premjeram, kurā pausta neuzticība biroja vadītāja Normunda Vilnīša darba stilam un iecerētajām biroja reformām un kura figurē kā viens no galvenajiem argumentiem KNAB priekšnieka vietnieku Jutas Strīķes un Alvja Vilka uzsāktajā antivilnīša kampaņā, iespējams, atsevišķi biroja darbinieki nav parakstījuši brīvprātīgi.
Neatkarīgās rīcībā nonākusi kādas KNAB darbinieces vēstule, kurā izklāstīti patiesie vēstules tapšanas apstākļi. Lai gan minētā sūtījuma autore nav atklājusi savu īsto vārdu, tomēr biroja iekšējās situācijas pārzināšana un detaļu precizitāte ļauj piešķirt rakstītajam augstu ticamības pakāpi. Turklāt iespēju, ka daļa darbinieku zem vēstules parakstījušies savu tiešo priekšnieku spiediena rezultātā, intervijā Latvijas Radio pieļāva arī biroja vadītājs N. Vilnītis.
KNAB darbiniece raksta, ka pirmo atklāto vēstuli parakstījuši tikai atsevišķi priekšnieki, jo no pārējiem biroja darbiniekiem tikai 17 cilvēki bijuši gatavi zem vēstules likt arī savus parakstus. Tūlīt pēc tam arodbiedrības līdere esot uzsākusi jaunu aktīvu parakstu vākšanas kampaņu. Viņa sarunās ar darbiniekiem uzsvērusi, ka biroja vadītāja vietnieki J. Strīķe un A. Vilks esot saņēmuši skaidru norādi no premjera Valda Dombrovska, ka N. Vilnīša atstādināšanai nepieciešams biroja vairākuma atbalsts. "Man vēstules teksts likās emocionāls, garš un nekonkrēts. Lai arī daudzas lietas birojā nav pareizas, nolēmu vēstuli neparakstīt, jo šādu vadības attiecību kārtošanu neatbalstu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī pārējās kabineta kolēģes," raksta KNAB darbiniece. Pēc divām dienām viņas esot apmeklējusi arodbiedrības līdere un aicinājusi pārdomāt. Viņai līdzi bijis visu darbinieku saraksts, kurā ar krāsainām atzīmēm bijusi fiksēta katra darbinieka līdzšinējā nostāja. Pēc atkārtota parakstīšanās atteikuma saņemšanas pierunāšanā iesaistījies darbinieču priekšnieces palīgs. Viņš intensīvi centies pārliecināt savas padotās, ka šī esot iespēja atbrīvoties no nemākulīgā biroja vadītāja. Turklāt varot ciest Juta, Alvis un citi pirmo vēstuli parakstījušie. Darbinieces teikušas, ka apdomāšoties līdz rītam. Sarunā ar citiem kolēģiem viņas uzzinājušas, ka citās nodaļās priekšnieki liekot publiski sapulcēs pamatot savu viedokli tiem, kuri neparakstās. Vadītāji atklāti pateikuši, ka neitrālo nevar būt – tie, kuri neparakstīšot, esot par biroja iznīcināšanu. Tapis zināms, ka nākamajā dienā tiks sasaukta arodbiedrības sapulce, kurā tikšot nosaukti vēstuli neparakstījušo darbinieku vārdi. Nākamās dienas rītā darbinieces esot uzrunājusi viņu tiešā priekšniece un jautājusi par galīgo lēmumu. Viņa atkārtoti paudusi, ka N. Vilnīša dienas birojā esot skaitītas. Darbinieces sapratušas, ka vēstules neparakstīšana nozīmētu tiešu sanaidošanos ar priekšnieci un to, ka faktiski, ja N. Vilnītis krīt, arī viņām darbs birojā būs jāpamet. Tāpēc vēstule tikusi parakstīta. Vēstules noslēgumā tās autore raksta: "Uzskatu, ka šādu kampaņu organizēšana ir pretrunā ar jebkādām morāles normām. Nožēlojami, ka priekšniecība, cīnoties par saviem krēsliem, intrigās iesaista darbiniekus."
Pēc sestdienas tikšanās ar premjeru V. Dombrovski biroja priekšnieka vietniece J. Strīķe uz jautājumu, vai kāds biroja darbinieks nav ticis piespiests parakstīt atklāto vēstuli, visai diplomātiski atbildēja, ka birojā strādājot profesionāli ekonomisti un juristi, kuri noteikti neparakstot dokumentus un vēstules, neiepazīstoties ar to saturu.
Savukārt N. Vilnītis radio intervijā arī apliecināja, ka atsevišķi biroja darbinieki atzinuši, ka kampaņā pret viņu iesaistījušies "ne no labas gribas". KNAB šefs gan kategoriski neapgalvoja, ka kāds būtu piespiests parakstīties, tomēr norādīja, ka nodaļu vadītājiem ir liela vara un viņš nezinot, vai tas šajā gadījumā neesot ticis izmantots.
Tāpat viņš pieļāva, ka dažiem darbiniekiem esot kāda īpaša nevēlēšanās pieļaut detalizētu iekšējo auditu un kontroles veikšanu.