Reirs par Covid-19 atbalstu: Neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus
Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums šodien pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.
Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.
Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.
Politiķis uzsvēris, ka "neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus, un neviena valsts to ilgtermiņā nedara. Uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi".
Savukārt Ekonomikas ministrija piedāvā Covid-19 atbalstu turpināt maksāt atsevišķām nozarēm, uz kurām attiecas ierobežojumi. Dīkstāves pabalstus maksāt vairs nav plānots, taču piemaksas pie algām un grantus par apgrozījuma kritumu gan rosināts piešķirt līdz augusta beigām. Valsts budžetam tas izmaksātu 60 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrija arī uzskata, ka Covid-19 pabalstus varētu aizstāt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu līdz 9% skartajām nozarēm uz diviem gadiem. Savukārt Reirs par PVN samazināšanu norādīja, ka par to varot runāt tikai valsts budžeta pieņemšanas procesā.
Ekonomikas ministrijas priekšlikumi ceturtdien pārrunāti finanšu ministra vadītajā darba grupā, kur vairāku nozaru pārstāvji uzstājuši uz atbalsta turpināšanu. Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis pauda nostāju, ka ierobežojumi, kas ir ēdināšanā - distance, trīs drošības koridori, kuros var apkalpot, samazinot spēju strādāt vai samazinot apgrozījumu par 60-70%, ņemot vērā, ka vakcinācijas aptvere esot zem 30%.
Viņš gan piekritis, ka dīkstāves pabalsti vairs nav nepieciešami, jo tie nemudina strādāt, taču ierobežojumu dēļ citi atbalsta rīki gan esot jāturpina.
Tāpat uzskata Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Tās pārstāvis Ēriks Lingebērziņš uzsvēris, ka joprojām ir strikti ierobežojumi ceļošanai uz un no valstīm ārpus Eiropas Savienības, savukārt tūrismam no Eiropas valstīm nepieciešams ieskriešanās periods.
"Ja 16.jūnijā ir atcelti, piemēram, nebūtiskas ieceļošanas nosacījumi, tad tas nenozīmē, ka 17.jūnijā bizness strādā. [..] Visa nozare ir absolūtā gatavībā strādāt, klienti ir gatavi braukt, bet lēmumu par ceļojumu cilvēks nepieņem, kā ieejot veikalā, nopērkot pārtikas produktu," skaidroja Lingebērziņš.
Uz valsts atbalsta turpināšanu cer arī sporta zāles, kas iekštelpās drīkst apkalpot tikai pret Covid-19 vakcinētus klientus. "Apmeklējumu apjoms ir ļoti neliels. Mēs strādājam ar 10% kapacitāti, un jebkurš var saprast, ka, ja kapacitāte ir 10%, mēs nevaram izpildīt mūsu saistības. [..] Ja mēs esam regulēta nozare, kuras darbība ir ierobežota, tad mums arī pienākas atbalsts," uzskata Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis Gints Kuzņecovs.
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka kopš decembra dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un grantos izmaksāti nedaudz vairāk nekā 600 miljoni eiro.