Šī gada 27. jūnijā aprit 80 gadi kopš traģiskajiem notikumiem, kad 1941. gadā no 27. līdz 29. jūnijam Rīgas Centrālcietuma 4. korpusa pagalmā pēc PSRS okupācijas valdības rīkojuma tika prettiesiski, bez tiesas sprieduma, nošauti un aprakti 99 Latvijas iedzīvotāji.
Latvijā padomju okupācijas pirmā gada jeb “Baigā gada” laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam komunistiskā režīma represīvā iestāde — čeka — arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja — 400.
Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Rīgas Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā.
Noziegums sāka atklāties pēc padomju varas bēgšanas — 1. jūlijā, kad Rīgu pārņēma vācu karaspēks. Vēl mūsdienās daudzās ģimenēs ir saglabājušies nostāsti par vecvecākiem vai vecvecāku vecākiem, kas gājuši uz Rīgas Centrālcietumu meklēt pazudušos tuviniekus.
Atrokot bedres tika atrasti 98 nošauti vīrieši (vienu atrada vēlāk), no kuriem drīz atpazina 69. Šī informācija tā arī palika, nepapildināta līdz mūsdienām. Jaunākās izpētes gaitā vēsturniecei Inesei Dreimanei bija izdevies iegūt biogrāfiskas ziņas par lielāko daļu no bojāgājušajiem. Nogalināto vidū bija 79 latvieši, 7 krievi, 6 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma neprecīzi uzrakstīta vārda un uzvārda dēļ.
Vācu okupācijas vara šo čekas noziegumu izmantoja savos — antisemītiskas propagandas — nolūkos. Savukārt otrās komunistu okupācijas (1944/1945-1990) periodā šo notikumu nedrīkstēja pieminēt. Rezultātā slepkavības kļuva par statistiku, kuras traģismu gandrīz neviens vairs nesaskatīja.
Tikai 2014. gadā sākās padziļināta izpēte, lai noskaidrotu nogalināto vārdus, arestu iemeslus un slepkavību apstākļus. Balstoties uz vēsturnieces Ineses Dreimanes iegūto un apkopoto informāciju, 2016. gada 7. jūlijā Latvijas Okupācijas muzejs atklāja traģiskajiem notikumiem veltītu izstādi “Pēc mums vēl ilgi zeme skums”.
Savukārt, 2019. gada 3. jūlijā Rīgas Centrālcietumā pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Rīgas Centrālcietuma personāla iniciatīvas, sadarbībā ar mecenātu Juri Petričeku un Latvijas Okupācijas muzeju, tika izveidota piemiņas vieta. Tajā uzstādītās piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Ivars Feldbergs. Šī piemiņas zīme ir veltījums komunistiskā terora upuru piemiņai un pēdējā goda atdošana Rīgas Centrālcietumā bojā gājušajiem cilvēkiem.