Rasta iespēja pārprofilēt vēl 83 gultas Covid-19 pacientu aprūpei

Slimnīcu gultasvietu noslodzei Latvijā saglabājoties augstai, ir rasta iespēja pārprofilēt vēl 83 gultas Covid-19 pacientu aprūpei, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Kopējais Covid-19 pacientu gultasvietu noslogojums Latvijā patlaban ir 83%, tomēr situācija gan reģionu, gan slimnīcu vidū joprojām ir atšķirīga, stāstīja Janka.

Tādējādi, reaģējot uz arvien augošo stacionēto Covid-19 pacientu skaitu, šodien rasta iespēja pārprofilēt vēl 83 gultasvietas. Šāds lēmums pieņemts, rēķinoties ar pieejamajiem resursiem un gultām, tajā skaitā arī ārstniecības personām, piebilda Janka.

Tāpat viņa atklāja, ka paralēli tiek risināts jautājums par vēl papildu 50 gultasvietu atvēršanu Rīgā, lai sniegtu aprūpi pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu.

Latvija vēl kādu brīdi varēs izvairīties no Covid-19 pacientu ārstēšanas ārpus slimnīcas sienām, prognozē veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre pirmdienas vakarā atzina, ka situācija Latvijas slimnīcās ir kritiska, un no tās var iziet, tikai nepalielinoties Covid-19 dēļ stacionēto cilvēku skaitam.

"Ja "mājsēdes" ierobežojumi darbosies, tad slimnīcas atelpu varēs sagaidīt ne ātrāk kā pēc četrām nedēļām," prognozēja politiķe.

Viņa skaidroja, ka slimnīcas turpina gultasvietas pārorientēt uz Covid-19 pacientiem. "Ejam cauri nemitīgi organizatoriskiem jautājumiem par to, kā pacientus izrakstīt, kā pacientus pārvest uz dažādām slimnīcām," sacīja politiķe.

"Mēs vēl kādu brīdi varēsim izvairīties no situācijas, kad palīdzība sniedzama ārpus slimnīcām," atsaucoties uz situāciju citās valstīs, kur Covid-19 pacienti tiek ārstēti ārpus slimnīcām, jo tajās vairs nav vietas, teica Viņķele.

Politiķe atgādināja, ka Latvijā patlaban lielākā problēma ir medicīnas personāla pieejamība slimnīcās. Darbam tajās ir piesaistīti studenti, darbojas brīvprātīgo reģistrs, kā arī iespēju robežās tiek veidota mediķu aizstāšana slimnīcās, piedāvājot strādāt brīvprātīgajiem vai mediķiem no privātā sektora. "Taču šī pielāgošanās spēja nav bezizmēra, jo mediķi izdeg," skaidroja Viņķele.

Slimnīcu noslodzes mazināšanas nolūkā VM pieņēmusi arī citus lēmumus, tostarp precīzāk nodefinēt, kādos gadījumos pacientam būtu nepieciešama primārā veselības aprūpe. "Viens no VM plāniem ir vairāk iesaistīt primāro veselības aprūpi. Patlaban tiek izstrādāti kritēriji pacientu izrakstīšanai no stacionāra, nosakot tos pacienta veselības stāvokļa parametrus, kurus izvērtēs, kad pacientu var nodot primārās veselības ārstu pārziņā. Protams, stāvokļa pasliktināšanās gadījumā pacientu var atkal stacionēt," skaidroja Janka.

Vienlaikus ministrija sākusi darbu pie tā, lai nodrošinātu, ka sociālās aprūpes centru iemītnieki, ja viņu stāvoklis atbildīs mājās ārstējama pacienta stāvoklim, veselības aprūpi saņems uz vietas - sociālās aprūpes centrā.

Tāpat esot panākta vienošanās ar slimnīcām, ka pacienti tiks izrakstīti arī brīvdienās, lai iespējami mazinātu gultasvietu noslogojumu. Tomēr VM pārstāve uzsvēra, ka joprojām izrakstīti tiks tikai tie pacienti, kuru veselības stāvoklis to atļauj.

Raksturojot slimnīcu noslogotību sakarā ar Covid-19 pacientu uzņemšanu, Janka atklāja, ka patlaban vislielākais noslogojums ir Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, tomēr daudz brīvu gultu ir tieši Liepājas reģionālajā slimnīcā.

"Tāpat arī Rīgā - patlaban salīdzinoši daudz brīvo gultu ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir noslogotāka. Šo noslogojumu varētu skaidrot ne tikai ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, bet šeit ārstējas arī smagākie pacienti no visas Latvijas, kuriem ir cita saslimšana un pavadoša ir Covid-19 infekcija," skaidroja VM pārstāve.

Vaicāta par papildu cilvēkresursu piesaistīšanu, Janka atzīmēja, ka Veselības inspekcija ir apzinājusi tos, kas būtu gatavi palīdzēt Covid-19 pacientu aprūpē. Tiek plānots piesaistīt medicīnas studentus un skaistumkopšanas speciālistus, kā arī pensijā aizgājušos mediķus. Turklāt patlaban pamazām darbā atgriežas iepriekš ar Covid-19 sasirgušās ārstniecības personas.

Attiecībā uz intensīvās terapijas nodaļām, Janka norādīja, ka cilvēkresursus šeit plānots rast, pārdalot iekšējos slimnīcu resursus.

Tāpat VM pārstāve atzīmēja, ka patlaban lielākā problēma, it īpaši Rīgā, ir jaunākā un vidējā medicīnas personāla pieejamība. Vienlaikus viņa sacīja, ka VM ir uzrunājusi arī privātā sektora darbiniekus, kuru vidū nav bijusi liela atsaucība par iesaisti slimnīcu darbā, tomēr daļa no uzrunātajiem devušies palīgā Slimību profilakses un kontroles centram.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 112 Covid-19 pacienti, kamēr kopumā slimnīcās ārstējas 1213 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati.

No visiem stacionētajiem 1141 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, savukārt 72, kas ir līdz šim lielākais šo pacientu skaits, ir ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 52 pacienti, tostarp arī divi pārvesti. Savukārt kopumā kopš Covid-19 parādīšanās stacionārus pametuši 3660 Covid-19 pacienti.