Millers: Valdībai jādomā par reālu palīdzību kultūras industrijai

Valdībai būtu jādomā par reālu palīdzību kultūras industrijai, lai tā nenomirtu,  pauž producents un filoloģijas doktors Juris Millers, komentējot valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Runājot par to, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana bija vienīgais instruments, kā ierobežot Covid-19 izplatību, producents uzsvēra, ka viņš nav epidemiologs, lai sniegtu tādu vērtējumu, tomēr, redzot, kas notiek citās pasaules valstīs, tas esot bijis diezgan loģisks un neizbēgams solis arī Latvijā.

Viņš pauda cerību, ka šoreiz, atšķirībā no pavasara, valdība ņems vērā savas kļūdas un atcerēsies to, ka kultūra ir vienīgā nozare, kas ir ierakstīta Satversmes preambulā, proti, "(..) Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību".

Millers norādīja, ka valdībai būtu jāapzinās, ka ir ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt kultūras industrijā strādājošos, no kuriem daļa jau pēc pavasara krīzes pateica ardievas nozarei un ticami, ka šos cilvēkus kultūras nozarē vairs nevarēs atgūt atpakaļ nekad.

"Tas, cik traģisks būs kultūras pasākumu aizliegums ilgtermiņā, būs redzams ar lielāku laika distanci, bet šīs sekas būs, un tās būs smagas," akcentēja producents.

Pēc iepriekšējās ārkārtējās situācijas beigām Valsts kultūrkapitāla fonds sāka pieņemt pieteikumus 1,9 miljonus eiro vērtajā konkursā Radošo personu nodarbinātības programmā. Runājot par šādu atbalsta forumu kultūras un izklaides nozarē strādājošajiem, producents aicināja būt reālistiem. Cilvēkiem, kuriem kopš marta nav darba, tika piedāvāts pretendēt uz 1614 eiro pirms nodokļu nomaksas radošā darba veikšanai. Millers uzsvēra, ka ikviens var saprast, ka tas ir "absolūti neadekvāts atbalsta instruments".

"Es mudinu valdību šoreiz neradīt 17 ierobežojošus kritērijus un formas, kā tas bija dīkstāves pabalstu gadījumā, lai palīdzību neizmaksātu, bet gan parūpēties, lai kultūras nozarei atbalsts tiktu sniegts," akcentēja producents.

Viņš pastāstīja, ka izklaides un kultūras nozare ir ļoti cieši saistīta ar sabiedrības uzticību, kura tika sagrauta brīdī, kad pasākumu rīkotājiem pirmo reizi bija jāpārceļ pasākumi. Daudziem producentiem pasākumi bija jāpārceļ gan otrreiz, gan arī trešo reizi. Millers vērsa uzmanību, ka par pasākumu pārcelšanu joprojām nekāds atbalsts no valdības puses nav sniegts.

Tāpat producents atzīmēja, ka, piemēram, viņa uzņēmumam apgrozījums krities par 95%. Viņš uzskata, ka valsts atbalsts bija neadekvāts, salīdzinot ar tiem zaudējumiem, kādus piedzīvoja privātais sektors. Millera ieskatā valdībai nebūtu jādomā par to, kā paaugstināt nodokļu slogu krīzes laikā un, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vārdos izsakoties, "sociālo korekciju", bet reāli palīdzēt kultūras industrijai nenomirt.

"Vēlreiz uzsveru, ka kultūra ir vienīgā nozare, kas ir ierakstīta Satversmes preambulā. Neviena cita tautsaimniecības nozare tur nav minēta. Ja valdība nelems par steidzamu un tūlītēju palīdzību, ilgtermiņa sekas, ar kurām saskarsies sabiedrība, zaudējot saikni ar kultūru, būs ļoti dramatiskas," pauda producents.

Jau tika rakstīts, ka no pirmdienas būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot sapulces, gājienus un piketus, kuros varēs piedalīties ne vairāk kā 50 cilvēki, nosaka valdības pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ārkārtējā situācija ilgs līdz 6.decembrim.