Aptauja: Latvijā 21% iedzīvotāju par neierašanos uz pieteiktu vizīti nepaziņo medicīnas iestādēm
Latvijā 21% aptaujāto iedzīvotāju par neierašanos uz iepriekš pieteiktu vizīti nepaziņo medicīnas iestādēm, tā laikus neatsakot pierakstus pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" aptauja.
Tikmēr par neierašanos uz iepriekš pieteiktiem skaistumkopšanas pakalpojumiem nepaziņo 12% cilvēku, 8% respondentu neatsauc galdiņa rezervāciju pie ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, 7% nepaziņo par neierašanos pie remontdarbu veicējiem, piemēram, auto, datora remonta pakalpojumiem.
Aptaujā vaicāti par iemesliem, kas sagādā grūtības atteikt iepriekš pieteiktas vizītes un pakalpojumu saņemšanu, 30% iedzīvotāju norāda neparedzētus apstākļus, kas ir steidzami jārisina un kādēļ pieraksts kļuvis mazsvarīgs. Piemēram, salūzis auto, svarīga sapulce darbā. Kā otru biežāko iemeslu 18% respondenti norādīja kauna sajūtu, proti, cilvēkiem šķiet, ka, atsakot vizīti telefoniski, viņi ir lieki patērējuši kāda laiku vai sabojājuši šim cilvēkam dienas plānus.
Kā secināts aptaujā, kauna sajūtu visbiežāk izcēluši tieši jaunākie respondenti - vecumā līdz 29 gadiem.
Tāpat 16% aptaujas dalībnieku ir nosaukuši aizmāršību, jo bieži vien par konkrēto pierakstu uz pakalpojuma saņemšanu viņi ir vienkārši aizmirsuši un atcerējušies tikai tad, kad jau ir bijis par vēlu, lai to atteiktu.
Kā citus biežākos iemeslus tam, kādēļ viņi nav atteikuši vizītes, iedzīvotāji norādījuši arī nepatiku runāt pa telefonu (12%), īpaši, ja kaut kas ir jāatsaka otram. Tam seko bailes par iespējamajām sekām (5%), piemēram, cilvēkiem šķiet, ka, atsakot vizīti, par to tik un tā būs jāsamaksā vai arī pakalpojumu sniedzējs šo konkrēto cilvēku citu reizi vairs nepieņems.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka šis fenomens - neinformēt otru pusi par plānu maiņu - Latvijā ir redzams bieži gan starppersonu attiecībās, gan attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem. Lai arī motivācija šādai rīcībai nav skaidra, iespējams, ka tā ir saistīta ar nevēlēšanos risināt problēmu. Tātad, neatsakot vizīti, cilvēks "aizbēg" no problēmas, lai tā nebūtu jārisina. Tomēr, otrai pusei šāda rīcība var radīt sarežģījumus, nedodot iespēju pielāgoties jaunajai situācijai, šajā gadījumā - savlaicīgi atteikto vizītes laiku novirzot kādam citam.
"Domāju, ka šī problēma ir atrisināma ar godīgu komunikāciju, kas ne tikai samazinās dažādu pārpratumu risku, bet arī parādīs cieņu vienam pret otra laiku," secina sociālantropologs.
"Bite Latvija" mārketinga vadītāja Diāna Šmite norāda, ka mūsdienās, kad cilvēkiem pa rokai vienmēr ir telefons, taču komunikācija arvien biežāk tiek veikta rakstiski, ne verbāli, redzam, ka efektīvs risinājums var būt integrētie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi. Šāda savstarpējā saziņa rada pakalpojumu sniedzējam iespēju efektīvāk plānot laiku, bet pakalpojuma saņēmējam - pateikt par neierašanos sev ērtākā komunikācijas formā.
Aptauju veica "Bite Latvija" septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu visā Latvijā vecumā no 18 līdz 64 gadiem.