Lemberga prāvā piesaka noraidījumu tiesnesim
Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš vakar pieteica noraidījumu t.s. Lemberga prāvas tiesas sastāva priekšsēdētājam Borisam Geimanam.
No apjomīgā noraidījuma pamatojuma izrietēja, ka tiesneša rīcību advokāts rūpīgi pētījis jau no paša tiesas procesa sākuma un fiksējis vairākkārtēju tiesas nevienlīdzīgu attieksmi pret tiesas procesa dalībniekiem. Summējot fiksētos faktus, advokātam radies iespaids par to, ka
tiesas priekšsēdētājam daudz pielaidīgāka attieksme ir pret valsts apsūdzības uzturētājiem un cietušajiem, kas mudinājis advokātu pieļaut tiesas iespējamo ieinteresētību procesa rezultātā.
R. Krastiņš norādīja, ka, piemēram, 2009. gada 7. septembra tiesas sēdē cietušo pārstāvim tika dota iespēja iesniegt lūgumu, turpretim apsūdzētajiem tādas iespējas tika liegtas. Arī tiesas sēžu protokolā neesot fiksēts, ka advokāts mēģinājis pieteikt lūgumu.
2010. gada 6. septembra tiesas sēdē R. Krastiņam tika liegts pieteikt lūgumus, un šis liegums netika atcelts vairākas tiesas sēdes pēc kārtas, turpretim valsts apsūdzības uzturētāji drīkstēja pieteikt lūgumus. Šā gada 17. septembrī R. Krastiņš lūdza neturpināt personu pratināšanu, kamēr apsūdzētajiem nav izsniegti visi krimināllietas materiāli, taču tas netika ņemts vērā. Turpretim ar tiesas lēmumu advokāta Jāņa Zelmeņa pratināšana tika pat pārtraukta, lai varētu izskatīt pirms tam valsts apsūdzības uzturētāju pieteiktos lūgumus.
Līdz ar to tika izrādīta ne tikai pretimnākšana prokuroriem, bet arī liegtas tiesības apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem pratināt J. Zelmeni.
Kā vienu no būtiskākajiem noraidījuma iemesliem R. Krastiņš minēja tiesneša izteikti labvēlīgo attieksmi pret prokuroriem un cietušajiem, pratinot miljonāru Jūliju Krūmiņu. Proti, kad prokurori lūdza tiesu uzrādīt vairākus dokumentus no krimināllietas materiāliem, B. Geimans to darīja bez iebildumiem, turpretim, kad pienāca R. Krastiņa kārta pārbaudīt un advokāts lūdza uzrādīt tos pašus materiālus, tiesneša attieksme bija noraidoša. "Tad jau katrs advokāts lūgs uzrādīt trešo un ceturto reizi," teicis B. Geimans.
Pēc R. Krastiņa teiktā, ar šādu tiesas attieksmi zūd jēga pārbaudīt pierādījumus, jo ir skaidri redzams, ka tiesai viedoklis jau ir noformulēts. Kā norādīja advokāts, ir bēdīgi, ja liecinieks neapstiprina iepriekš sniegtās liecības, bet tiesas priekšsēdētājs padara neiespējamu tās pārbaudīt un nofiksēt. Advokāts arī vērsa uzmanību uz J. Krūmiņa aizstāves Inetas Malahovskas iepriekš sagatavotajām dokumentu kopijām no krimināllietas materiāliem, kuras kalpoja kā špikeri miljonāram. Pēc advokāta teiktā, tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka aizstāve zinājusi, kādi jautājumi J. Krūmiņam pratināšanā tiks
uzdoti. R. Krastiņš uzsvēra, ka galvenie ieguvēji no A. Lemberga notiesāšanas būtu tieši I. Malahovskas klienti – Ainārs Gulbis un J. Krūmiņš –, jo abi no A. Lemberga cerot piedzīt 7,5 miljardus latu, kā arī ar šo krimināllietu pārtraukt A. Lemberga politisko darbību.
Šādi procesā, esot nevienlīdzīgai tiesas attieksmei, tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības. Advokāts norādīja – lai arī Kriminālprocesa likuma 55. pants nosaka, ka tiesneša rīcība kriminālprocesā nevar kalpot par pamatu tiesneša noraidīšanai, tomēr jāņem vērā starptautiskās normas, piemēram, Bangaloras principi tiesnešu uzvedībai (Bangalore Principles of Judicial Conduct), pēc kuriem tiesnesim jāatstata sevi no lietas pat tad, ja saprātīgam vērotājam no malas ir pamats teikt, ka tiesnesis simpatizē kādai no pusēm.
Paredzams, ka šodien tiesa uzklausīs viedokļus par pieteikto noraidījumu B. Geimanam.