Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas apjoms valsts un pašvaldības iestādēs pērn bijis 18,3 procenti no kopējiem iepirkumiem. Lielākoties šajā iepirkumā iegādāti būvniecības un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī transportlīdzekļi un pārtikas produkti.
Kopumā publiskajos iepirkumos tiek iegādātas preces un pakalpojumi par aptuveni diviem līdz trim miljardiem eiro gadā, piemēram, 2014. gadā tie bija 1,835 miljardi eiro, pērn - 2,973 miljardi eiro (bez PVN). Zaļais publiskais iepirkums, kura mērķis ir sekmēt videi draudzīgu saimniekošanu, tajos veido tikai daļu, piemēram, 2009. gadā tie bija 0,4 procenti no kopējās līgumcenas, 2012. gadā - 19,2 procenti. Pagājušajā gadā zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē sasniedzis 18,3 procentus, bet pēc iepirkumu skaita - 11 procentu. Salīdzinot ar 2017. gadu, pieaugums bijis attiecīgi par 6,3 procentiem un trim procentiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais un Ministru kabineta akceptētais informatīvais ziņojums Par zaļā iepirkuma īstenošanas valsts pārvaldē gaitu 2018. gadā.
«Zaļais publiskais iepirkums ir lielisks veids, kā veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, varam būt gandarīti, ka Latvijā to piemēro arvien vairāk valsts un pašvaldību iestāžu. Veidojot iepirkumus zaļi un videi draudzīgi, mēs varam ne tikai uzlabot attīstības ilgtspēju, bet arī veicināt sociālus uzlabojumus un panākt ietaupījumus budžetā,» uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.
Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida, iepirkumos, kas veikti Publisko iepirkumu likuma ietvarā, VARAM secinājusi, ka lielākais zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars bijis būvdarbos. Pat neskatoties uz to, ka pēc iepirkumu skaita būvdarbos zaļais publiskais iepirkums ir bijis mazāks nekā piegāžu un pakalpojumu sektorā, tad finansiālā izteiksmē tas veido lielāko īpatsvaru. Ar šo situācija atšķiras no iepriekšējā gada, kad lielāko īpatsvaru nodrošināja pakalpojumu sektors. Tas liecina, ka zaļais iepirkums tiek arvien plašāk pielietots būvniecības sektorā.
Tāpat pieaugums ir vērojams arī pakalpojumu iepirkumos. VARAM pieļauj, ka tas, iespējams, ir saistīts ar ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara pieaugumu pār pārtikas piegāžu iepirkumiem. Tāpat vērojama pozitīva tendence transportlīdzekļu iepirkumos, kur zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars ir pieaudzis par 17 procentiem, un tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu iepirkumos pat līdz 45 procentiem, kas vairāk saistāms nevis ar pieejas iepirkumiem maiņu, bet jau pieņemto prasību un kritēriju atzīšanu par atbilstošu zaļajam publiskajam iepirkumam.
VARAM prognozē, ka turpmāko divu gadu laikā, pieaugot ES fondu projektu īstenošanas intensitātei, zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē varētu palielināties. Ņemot vērā ciklisko ES fondu projektu ietekmi uz zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru, VARAM apsver turpmāk kvantitatīvos mērķus izvirzīt, ņemot par pamatu tās preču un pakalpojumu grupas, kas saskaņā ar MK noteikumiem ir noteiktas obligāti. Ņemot vērā, ka 2018. gads bija pirmais pilnais MK noteikumu darbības gads, nepieciešams ilgstošāks periods, lai varētu izvērtēt ietekmes un izvirzīt kvantitatīvi sasniedzamos rādītājus. Tādējādi VARAM paredz, ka līdz 2020. gadam zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās preču un pakalpojumu grupās īpatsvars varētu sasniegt 80 procentu.
