Lemberga vainu mēģināts pierādīt arī ar Kokaļa fantāzijām

 
©F64 Photo Agency

Miljonāra Valentīna Kokaļa liecības tiesā, ka Aivars Lembergs pagājušā gadsimta 90. gados esot komandējis Muitas dienestu, Ventspils policiju un pat Ventspils naftas laboratoriju, prokurori savā debašu runā atzinuši par Ventspils mēra vainu apstiprinošiem pierādījumiem; turpretī advokāts Aldis Alliks savā debašu runā šādu prokuroru loģiku novērtēja kā acīm redzamu absurdu.

Ķidājot prokuroru galdā celtos pierādījumus tā dēvētājā sešu prokuroru epizodē, kurā A. Lembergs tiek apsūdzēts par SIA Puses kapitāla daļu izspiešanu no eksprokurora V. Kokaļa 1993. gadā, «pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne ātrāk kā 1993. gada rudenī», A. Alliks vērsa tiesas uzmanību uz vairākām veselā saprāta loģikai neatbilstošām detaļām.

Piemēram, mēģinot pierādīt A. Lemberga vainu, prokurori savā debašu runā atsaukušies uz V. Kokaļa liecībām, ka A. Lembergam esot bijis pakļauts Muitas dienests. Atsaucoties uz šo liecības fragmentu, prokurori savā debašu runā tomēr tiesai nav paskaidrojuši, kādā veidā šī pakļautība izpaudusies. Prokurori nav uzrādījuši nevienu dokumentu vai cita veida pierādījumu, kuri šo V. Kokaļa minēto un prokuroru par patiesu atzīto apgalvojumu apliecinātu. «Šādi pierādījumi nav un nevar būt. Tās ir tikai Valentīna Kokaļa kārtējās fantāzijas! Jāatgādina, ka Valentīnam Kokalim ir juridiskā izglītība un viņš ir ilglaicīgi strādājis amatos, kuri saistīti ar juridisku jautājumu risināšanu. Tāpēc, runājot par faktisko apstākļu novērtējumu, loģiski ir secināms, ka Valentīnam Kokalim ne tikai bija jāsaprot, bet viņš arī saprata savu pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesā sniegto liecību nozīmību. Viņš saprata, ka liecības netiek pamatotas ar konkrētiem faktiem, bet ir paustas merkantilā vai kaut kādā citā nolūkā, maldinot tiesu, un vērstas uz to, lai panāktu procesa dalībnieku un jo īpaši tiesas negatīvu un maldīgu viedokli par notikumiem, faktiem un personu rīcību deviņdesmitajos gados,» tiesai skaidroja A. Alliks.

Līdzīgi, mēģinot pierādīt A. Lemberga vainu, prokurori debašu runā atsaukušies uz V. Kokaļa liecībām par Ventspils policiju. Liecinot tiesā, V. Kokalis apgalvoja, ka Ventspils policijas darbinieku rīcībā esot saglabājušās dažādas atļaujas par to, kurus cilvēkus Ventspilī drīkst apturēt, bet kurus nedrīkst, ar domu, ka policiju faktiski komandējis A. Lembergs. «Ja šādi rakstveida pierādījumi ir, kāpēc tie nav iesniegti un pievienoti lietas materiāliem? Vai varbūt tomēr nav šādu rakstveida pierādījumu vispār? Varbūt šīs liecības arī šajā daļā ir kārtējās Valentīna Kokaļa fantāzijas?» tiesu debatēs retoriski vaicāja A. Alliks.

Cita starpā advokāts pieminēja arī prokuroru atsauces uz V. Kokaļa liecībām par Ventspils naftas laboratoriju, kas esot varējusi neuzrādīt faktiskos rezultātus. Prokurori debašu runā vien atsaukušies uz minēto V. Kokaļa liecību fragmentu, taču konkrētus gadījumus, kad laboratorija būtu sagrozījusi faktiskos rezultātus, nav minējuši. «Būtiskākais šajā situācijā gan būtu pierādīt, ka Aivaram Lembergam būtu bijušas iespējas laboratorijas rezultātus ietekmēt, un kādā veidā tas tiktu realizēts. Būtu svarīgi apliecināt, ka Aivars Lembergs patiešām sistemātiski vai vismaz dažos konkrētos gadījumos šādas savas iespējas būtu arī konkrēti izmantojis,» tiesai skaidroja A. Alliks.

Vērtējot šādu liecību iekļaušanu pierādījumu klāstā, advokāts teica sekojošo: «Konkrētā satura Valentīna Kokaļa liecības nevar kalpot par pierādījumu Aivaram Lembergam celtajā apsūdzībā. Taču, prokurora ieskatā, ar analizētajām liecību daļām ir pierādīts, ka Aivars Lembergs kā amatpersona un persona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, ne tikai varēja, bet arī ietekmēja Ventspils pilsētā strādājošo uzņēmēju, uzņēmumu darbību. Ne pašās Valentīna Kokaļa liecībās, ne arī to personu liecībās, kuras prokurors norādījis kā savstarpējā sakarībā esošas, nav ietverti ne tikai pierādījumi, kas liecinātu par Aivara Lemberga faktisku darbību, bet arī pierādījumi, kas liecinātu vienkārši par nodomu veikt faktisku darbību. Jāsecina, ka arī šajās analizētajās daļās, uz kurām valsts apsūdzība tiesu debatēs ir atsaukusies kā uz pierādījumiem, Valentīna Kokaļa liecības nav izmantojamas kā Aivara Lemberga vainu pierādoši un to pamatojoši pierādījumi.»