Latvijā aug bezdarbnieku skaits. Arvien vairāk bez darba paliek vīrieši

© Foto: F64

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 6,8%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša beigām ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Starp sievietēm bezdarba līmenis pērn decembrī, tāpat kā novembrī, bija 5,4%, bet vīriešu bezdarba līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem - līdz 8,1%

2024.gada decembrī Latvijā bija 64 100 bezdarbnieku, kas ir par 1400 vairāk nekā novembrī, bet par 2500 mazāk nekā 2023.gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1200 - līdz 38 300, taču bez darba esošo sieviešu skaits audzis par 100 - līdz 25 700.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis decembra beigās bija 5,3%, kas salīdzinājumā ar novembra beigām ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem. Savukārt salīdzinājumā ar 2023.gada decembri bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.