Pārbaudes Ģirģena mātes uzņēmumā: uzsākas divas administratīvās lietvedības

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Valsts policija (VP) pēc pārbaudes iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātes uzņēmumā sākusi divas administratīvās lietvedības par audiovizuālā satura retranslēšanu, šodien žurnālistiem apliecināja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

VP priekšnieks skaidroja, ka policija rīkojās atbilstoši nolikumam un savām funkcijām. "Nav nekāds pamats uzskatīt, ka policijas resurss un rīcība mērķtiecīgi tiktu vērsts pret kādu uzņēmumu," piebilda Ķuzis.

Šo pārbaužu laikā sāktas divas administratīvās lietvedības, "kurās notiek pārbaude un kad tiks pieņemti lēmumi, tad arī zināsim". Plašāk viņš pārbaudes nekomentēja.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (KPV LV) žurnālistiem teica, ka nevēlas komentēt policijas darbības, jo viņa uzticība tiesībsargājošo institūciju darbam ir augsta. "Par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena izteikumiem, es domāju, lai atbild pats ministrs," uzsvēra Kariņš.

Ģirģens žurnālistiem teica, ka attiecībā uz viņa mātes uzņēmumiem nevienā pārbaudē nav konstatēti pārkāpumi, taču viņam bažas radīja fakts, ka pārbaužu intensitāte notiek vienlaicīgi ar laiku, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) lēmis par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu ministram un Iekšlietu ministrija virzījusi reorganizāciju VP.

Ministrs solīja nepieļaut interešu konfliktu un neiejaukties policijas izmeklēšanā vai procesuālās darbībās.

Tajā pašā laikā ministrs secinājis, ka audiovizuālā satura kontrolē pastāv nepilnības, kuras solīja ar Ķuzi pārrunāt. "Diemžēl, veicot ikdienas reidus audiovizuālā satura nelicencēta materiāla izskaušanā, policija nesaņem pilnu informāciju no autortiesību aģentūrām. Faktiski policijai dodoties reidā nav informācija vai komersantam ir spēkā esoša licence," uzsvēra ministrs.

VP jau vakar paziņoja, ka noraida iekšlietu ministra publiski paustos tendenciozos pārmetumus par pārbaudi ministra mātei piederošā uzņēmumā. Policija arī uzsvēra, ka lai pastiprinātu un padarītu efektīvāku intelektuālā īpašuma aizsardzību, 2018.gadā par astoņām štata vietām pastiprināta Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un reģiona pārvalžu Kriminālpolicija, kas ir arī šī virziena koordinējošā struktūra VP.

"Mēs esam strādājuši šajā virzienā un arī turpināsim strādāt un jebkurš uzņēmējs, kurš publiskā vietā atskaņo vai pārraida saturu bez atbilstošām, spēkā esošām licencēm, saņems sodu atbilstoši saviem pārkāpumiem. Bez izņēmumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuros nav pārkāpumu, nav arī pamata uztraukumam," pirmdien uzsvēra VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.

Ģirģens sūdzējās, ka viņa mātes uzņēmums esot piedzīvojis pastiprinātas pārbaudes. Viņš sociālajā tīklā "Facebook" bija ievietojis Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi ēdināšanas uzņēmumā "Krustpils ceļavējš 3" Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ģirģens rakstīja, ka pāris mēnešos viņa mātes kafejnīcā esot viesojies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts darba inspekcija (VDI), Pārtikas veterinārais dienests (PVD), Kriminālpolicija un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Ministrs arī paudis, ka esot iesūtīti cilvēki, "kuriem liekas kotlete ir saindēta".

Pēc ministra rakstītā, attiecībā pret viņu Valsts ieņēmumu dienests, veicot kontroles, esot atradis nepamatotus izdevumus - uzturlīdzekļus, izdevumus ēšanai un ārstēšanai, ko viņš esot samaksājis tuvam cilvēkam un ārstēšanai pret vēzi.

Ēdināšanas uzņēmuma "Krustpils ceļavējš 3" valdes locekle Ģirģena aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēdējā gada laikā viņas uzņēmumā veiktas astoņas līdz deviņas dažādu valsts institūciju pārbaudes. Maijā sākumā pārbaudi uzņēmumā veicis VID, kam sekojusi PVD inspektoru pārbaude.

Viņa sacīja, ka soda sankcijas uzņēmumam nav piemērotas.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Krustpils ceļavējš 3" pilnībā pieder ministra mātei. Pērn uzņēmums strādājis ar 144 056 eiro apgrozījumu un 3051 eiro zaudējumiem.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais